SIA "CĒSU KLĪNIKA"
Slimnīcas iela 9, Cēsis, LV-4101

Reģistratūra tālr. 64125634

 Zvani tiek pieņemti katru darba dienu no 8.00 - 16.00


Uzņemšanas nodaļa: tālr. 64107061

Lietvede tālr. 64125730,

 fakss - 64125785,

 e -pasts: info@cesuklinika.lv


SIA „CĒSU KLĪNIKA”  ēkā un teritorijā  ir izvietotas  aizlieguma zīmju norādes- ar fotografēšanas un filmēšanas aizliegumu. Ierobežojumi noteikti nolūkā aizsargāt pacientu, apmeklētāju un darbinieku sensitīvo informāciju. Bez iepriekšēja saskaņojuma ar klīnikas  vadību SIA “SIA CĒSU KLĪNIKA ”  filmēt, fotografēt un veikt audio ierakstus Klīnikas  telpās un teritorijā  ir aizliegts.




   


  

 

 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ



 

 






2014.gada ziņu arhīvs

 

Pasniegta nominācija 2014. gada labākais darbinieks(24.11.2014.) 



2014. gada 22. novembrī Cēsu novada pašvaldība sveica novada labākos darbiniekus. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļa ir jebkuras slimnīcas vizītkarte. SIA "CĒSU KLINIKA" ir patiesi gandarīta, ka šīs nodaļas vadītāja-interniste Ināra Zande saņēma Cēsu novada pašvaldības nomināciju 2014. gada labākais darbinieks par godprātīgu, atbildīgu darbu un ieguldījumiem iestādes mērķu īstenošanā, sabiedrības izglītošanā. 


               MULTIREZISTENTO MIKROORGANISMU PROBLĒMAS SLIMNĪCĀ (17.04.2014)

     
SIA CĒSU KLĪNIKA konferenču zālē 2014. gada 17.aprīlī viesojās Profesors  Uga Dumpis  (LU P.Stradiņa KUS) ar lekciju MULTIREZISTENTO MIKROORGANISMU PROBLĒMAS SLIMNĪCĀ. Profesors aktualizēja brūču infekcijas profilakses būtību, tās ietekmi uz pacienta ārstēšanās ilgumu, izmaksu efektivitāti, rezultātiem. Būtiski ir piemērota antibiotiķa izvēle un to ievadīšanas laika precīza ievērošana pirms operācijas grieziena veikšanas.
Profesors  Uga Dumpis  uzsvēra, ka tikai epidemioloģiskā un higiēnas plāna precīza izpilde veido drošu vidi, kurā pacientu neapdraud  ar veselības parūpi saistītas infekcijas (VASI).

 Latvijas Operāciju māsu konference (12.04.2013)

   

2013. gada 12. aprīlī SIA „CĒSU KLĪNIKA'' konferenču zālē notika operāciju māsu konference, kuru atklāja SIA „CĒSU KLĪNIKA'' operāciju bloka vadītāja Agnija Bahmane. Iveta Ozoliņa-  SIA „CĒSU KLĪNIKA'' finanšu direktore informēja par SIA „CĒSU KLĪNIKA'' attīstība no 2008 gada līdz 2015.gadam, kam sekoja ķirurģiskā bloka vadītājas Elīnas Lauvas   prezentācija "Endoskopiskā ķirurģija ginekoloģijā SIA „CĒSU KLĪNIKA'' šodien un rīt". Par pacienta termoregulācijas iespējas operāciju zālē informēja Iluta Lielāmure- firmas ''Mölnlycke Health Care'' firmas pārstāve. Noslēgumā Iepazīšanās ar renovētā operāciju bloka telpām un jaunākajām tehnoloģijām un debates.

    
 



Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi atgādina par piesardzību svētku laikā.  (22.12.2014.)


Ievēro mērenību, lietojot alkoholiskos dzērienus

Lielākā daļa traumu notiek alkohola reibumā. Nesēdies pie transporta līdzekļa stūres alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Pārvietojoties kājām, lieto atstarojošus elementus, lai esi redzams. Ārpus apdzīvotām vietām izmanto atstarojošās vestes.
Sargā bērnus no apdegumiem
Neturi bērnu klēpī, kad dzer karstu dzērienu, jo bērns trauka saturu var uzraut sev virsū. Pārliecinies, lai kafijas kanna vai krūze nav uz galda vai plaukta malas. Nepieļauj bērnu rotaļas virtuvē pie karstiem katliem un plīts.
Bērniem dāvanās pasniedz viņu vecumam atbilstošas rotaļlietas
Atceries, ka maziem bērniem nav piemērotas rotaļlietas, kas veidotas no daudzām sīkām detaļām, kas mazulim var nonākt elpceļos, tos nosprostojot.
Atceries par ugunsdrošību
Neatstāj bez uzmanības aizdegtas sveces. Neatstāj mazus bērnus vienus pašus telpās, kur ir iedegtas svecītes, elektrisko lampiņu virtenes.
Ja svētkos izbrauc ārpus mājām, tad pārdomā, kā izskaidrosi savu atrašanās vietu glābējiem
Izbraucot tālākā ceļā, piemēram, ciemos pie radiem vai aktīvā atpūtā, pārliecinies vai ir uzlādēts mobilais telefons. Ja dodies uz mazāk zināmu vietu, uzzini vietas adresi, orientierus.
Ja redzi uz ielas cilvēku, kuram slikti, neesi vienaldzīgs
Nav jābūt gaisa temperatūrai zem 00 C, lai sāktos ķermeņa atdzišana. Ja redzi uz ielas vai vēsās telpās kādu guļam vai nekustoties, pajautā, vai viss kārtībā. Iespējams, sliktas pašsajūtas, traumas vai pēkšņas saslimšanas dēļ cilvēks pats nevar izsaukt palīdzību. Cilvēks var aiziet bojā, ja ilgstoši nesaņem palīdzību.

  Kur saņemt palīdzību svētku laikā
Ja veselības dēļ apdraudēta dzīvība, zvani uz ārkārtas tālruni 113. Citos gadījumos vērsies tuvākajā ārstniecības iestādē vai mediķu padomu vari saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Brīvdienās un svētku dienās tas strādā visu diennakti. Saziņai ar konsultatīvā tālruņa mediķiem vari rakstīt elektroniski medkonsultacija@gmail.com vai izmantot Skype (lietotājvārds: medkonsultacija).  
Avots: www.nmpd.gov.lv                 

  


                                       Noslēdzies projekts „Bērni-bērniem” (22.12.2014.)

     
Šogad SIA „CĒSU KLĪNIKA” Bērnu nodaļas ar dienas stacionāru mazie pacienti sagaida saulgriežus vēl krāsainākās, mājīgākās un dzīvespriecīgākās telpās, jo noslēdzies viens no projektiem:  „Bērni-bērniem”.
2014. gada 19.decembrī klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pateicās Cēsu pilsētas Mākslas skolas vadībai, pedagogiem un audzēkņiem par skolas bērnu atsaucību, iesniedzot skices sienu noformējumam nodaļas gaitenī un Inhalāciju telpā, par ieguldīto darbu sienu apgleznošanā,  par jauno mākslinieku darbu izstādi nodaļā.
Nodaļas darbinieki, mazie pacienti un viņu vecāki ar atzinību novērtē projekta rezultātus, sakot lielo paldies visiem projektā iesaistītajiem un arī  privātajiem ziedotājiem. Gaišus Ziemassvētkus!
     


                         10 veidi, kā pārvarēt pēcpusdienas nogurumu (17.12.2014.)

 

  Ja visu dienu esi aktīvi darbojies, pēcpusdienā nereti piezogas miegainība un nogurums. Lai gan dažādi mākslīgi stimulatori, piemēram, kofeīns, var tev īslaicīgi palīdzēt, to efekts nav noturīgs, un to lietošanai ir dažādas nepatīkamas blakusparādības.
Pirms sniedzies pēc enerģijas dzēriena vai kafijas tases, izmēģini šos desmit paņēmienus, kas palīdzēs tev strādāt produktīvi visas dienas garumā!
 Izmēģini citrona aromātu
Aromterapijas speciālisti apgalvo, ka citronam piemītošā svaigā smarža spēj garīgi stimulēt un uzlabot garastāvokli. Īpaši citrona atsvaidzinošā smarža ieteicama sievietēm – pētījumi liecina, ka daiļā dzimuma pārstāvēm šī maņa darbojas pastiprinātā režīmā. Vari izmēģināt arī citus citrusaugļus – pētnieki uzskata, ka augļa lobīšana palīdz mazināt stresu, savukārt, to apēdot, tu uzņemsi vērtīgu vitamīnu devu.
Dodies pastaigā
Ja vien tas iespējams, izvēdini galvu, dodoties nelielā pastaigā. Zinātnieki apliecina, ka jau pavisam īsa uzturēšanās svaigā gaisā uzlabo koncentrēšanās spējas un mazina stresu. Pētījums, kas nesen publicēts izdevumā Journal of Behavior Therapy and Experimental Psychiatry, tāpat apliecina, ka pastaiga lēnā solī spēj uzlabot garastāvokli. Ja pusdienlaikā izbrīvēsi laiku pastaigai ārpus darba telpām, tas ilgtermiņā ne tikai uzlabos tavu veselību, bet arī palīdzēs izvairīties no depresijas.
Izvēlies strādāt noteiktos posmos
Ja sastopies ar grūtībām koncentrēties, tev, iespējams, palīdzēs sava darba organizēšana noteiktos posmos. Daži eksperti norāda, ka, nosakot sev noteiktu darba ritmu, ķermenis tam pielāgojas, palīdzot tev kļūt produktīvākam. Koncentrējies darbam 90 minūtes un tad paņem īsu pauzi, kuras laikā enerģija fiziski un emocionāli atjaunosies.
Dod priekšroku kāpnēm
Nelieli fiziski vingrojumi – pat tad, ja tas ir tikai ātrs kāpiens pa kāpnēm – uzlabo asins cirkulāciju un smadzeņu darbību. Tādējādi tu ne tikai uzlabosi fizisko formu, bet atbrīvosi endorfīnus, kas padarīs tevi mundrāku.
Liec smadzenēm darboties
Lai gan tas ir pēdējais, ko tobrīd vēlies darīt, zinātnieki apliecina, ka sarežģītu lēmumu pieņemšana palielina tavu enerģiju. Kad jūti, ka tevi pārņēmis nogurums, sarīko prāta vētru vai tikšanos. Papildu tam tu būsi paveicis kaut ko noderīgu.
Paklausies kaut ko uzmundrinošu
Dažas minūtes tavas iemīļotās mūzikas uzlabo garastāvokli un ļauj tev uz brīdi pabūt citā pasaulē, tādējādi iegūstot sev tik vajadzīgo pauzi. Izmanto datora austiņas un pēc brīža tu jau jutīsies labāk.
Neaizmirsti par ūdeni
Pētījumi apliecina, ka viegla dehidrācija var izraisīt miegainību. Noteikti izvēlies vēsu ūdeni, nevis gāzētus dzērienus.
Maini pozu
Sēdēšana ar taisnu muguru nav tikai atbilstošas stājas priekšnoteikums. Daži pētnieki uzskata, ka tas palīdz tev justies enerģiskākam un uzlabo tavu pašapziņu. 
   Bildes, bildes, bildes
Japānā veikts pētījums apliecina, ka īsa pauze, kuras laikā tu aplūko jaukus attēlus, uzlabo tavu garastāvokli un patiešām padara tavu darbu produktīvāku. Zinātnieki gan atgādina, ka šeit nedrīkst aizrauties – atceries, ka pēc īsa brīža ir jāatgriežas pie darba.
 Dodies pusdienās
Ja esi paradis ieturēt īsu maltīti turpat, pie darba galda, tad zini, ka tieši tas var būt iemesls tam, kāpēc pēdējā laikā jūties nervozāks un ir mazinājies tavs radošums. Uz laiku atstājot savu darbagaldu, tavs prāts sāk darboties skaidrāk, un enerģija atgriežas.
Avots: medicine.lv
 

Aicinam būt aktīviem un nobalsot par savu gada balvas medicīnā 2014 kandidātu! (16.12.2014.)
“Šogad jau piekto reizi Latvijā tiks pasniegta „Gada balva medicīnā”, ar ko tiks godināti mediķi par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu pacientu veselības labā, par darbu, kuru raksturo pasākumam izvēlētais moto „Dodot gaismu, sadegu”.

Jūs varat nobalsot mājaslapās www.arstubiedriba.lv, www.ieva.lv. “Ikviens Latvijas iedzīvotājs var nobalsot par, viņaprāt, labāko veselības aprūpes speciālistu, atbildot uz pāris jautājumiem, kā arī minot pamatojumu, kāpēc tieši šis speciālists būtu pelnījis saņemt apbalvojumu.” Balsot varat no 2014. gada 5. decembra līdz 2015. gada 15. janvārim.” Vairāk informācijas Latvijas Ārstu biedrības mājas lapā skatīt šeit.

                            Traumatologs- ortopēds Arnis Barks (12.12.2014.)

 


 

Traumatologs - ortopēds ir ārsts, kurš ārstē balsta – kustību sistēmas traumas un saslimšanas, skeleta (kaulu un locītavu), kā arī muskuļu, cīpslu, saišu un to piestiprināšanās vietu problēmas. Traumatologs spēs palīdzēt arī pēc dažāda rakstura muguras traumām (sasitumi, kritieni, avārijas u.c. )
Kas palīdzēja un iedrošināja Jūs izvēlēties tieši ārsta traumatologa – ortopēda profesiju?
Mana pirmā darba vieta – Rīgas 2.slimnīcā. Tur strādājot sapratu, ka vēlos kļūt par traumatologu- ortopēdu.
Kāda pēc Jūsu domām ir galvenā traumatologa - ortopēda misija?
Izvērtēt un saprast pacienta problēmu, rast risinājumu, lai tālākā nākotnē cilvēks spētu atgriezties savā darba vietā ar minimālu diskomfortu un netraucēti veikt līdzšinējos pienākumus. Nereti traumatologam jābūt arī labam psihologam, jo praksē ir brīži, kad pacientam jāpalīdz pārvarēt bailes vai neziņa no tālākās ārstēšanas plāna. Protams, ārstam daļa savas uzmanības arī jāvelta pacienta radiniekiem, izskaidrojot tālākās darbības attiecībā uz rehabilitāciju,  jo labākus rezultātus var panākt, ja ir atbalsts no visas ģimenes. 
Kādēļ izvēlējāties darbu Rīgā, Veselības centrā "Možums-1'' mainīt pret ārsta vietu  Cēsu klīnikā?
Cēsis ir skaista pilsēta ar savu sentimentālo vēsturisko centru. Šeit sākotnēji strādāju tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā un radās iespēja iepazīt Cēsu klīnikas kolēģus –atsaucīgus, draudzīgus un vienmēr  gatavus palīdzēt. Rīgas burzmā varbūt pietrūkst šī privātuma, mazā kolektīva!
Ko ieteiktu pēdējo kursu rezidentiem, kuri vēl nav izvēlējušies darba vietu?
Latvija nesākas un nebeidzas vienā  pilsētā-  Rīgā. Cilvēki, kuriem ir vajadzīga kvalitatīva un mūsdienīga  medicīniska palīdzība,  ir arī  ārpus galvaspilsētas.  Es uzskatu, ka ārpus galvaspilsētas ir perspektīva un iespēja- jauniem speciālistiem veidot labu profesionālo karjeru.
Kas pēc Jūsu domām ir jāņem līdzi ikvienam pacientam, nākot uz konsultāciju pie traumatologa – ortopēda?
Pacientam pamatā, jāsaprot, kas visvairāk traucē veikt ikdienas darbus (vai, piemēram, sāpes plecā ir pie noteiktām kustībām vai arī tās ir pastāvīgas, samazināts rokas spēks, tirpoņa utt.). Man svarīgi zināt vai ir bijusi trauma-  kad , cik ilgi ir sūdzības, vai līdz šim ir veikta kāda ārstēšana. Kopīgi pārrunājot pamatproblēmu varu veikt tālākas darbības un, ja nepieciešams – sniegt ķirurģisku palīdzību. Nākot uz vizīti pie traumatoloģijas – ortopēdijas speciālista, iesaku pacientiem ņemt līdzi pēdējā gada laikā veikto izmeklējumu rezultātus un slēdzienus, jo tas atvieglo diagnozes noteikšanu un pacientam nav nepieciešams veikt atkārtotus radioloģiskos ( rentgens, magnētiskā rezonanse, datortomogrāfa) izmeklējumus.
Kas veido Jūsu ārpusdarba dzīvi, ja tādai kaut nedaudz paliek laika?
Pamatā cenšos savu brīvo laiku veltīt ģimenei.
Kāds ir Jūsu viedoklis par Cēsīm, kā izcilu vietu dzīvei?
Esmu pozitīvi noskaņots, lai šeit dzīvotu, ceru, ka manas domās turpmāko gadu laikā nemainīsies!
Kuras no Cēsīs piedāvātajām izklaides un atpūtas iespējām labprāt izmantojat?
Labprāt pastaigāju pa Cēsu parkiem, pilsdrupām. Noteikti nākotnē izmantošu iespēju arī slēpot „Žagarkalnā” un apmeklēt „Zinoo centru”.
Kādus pakalpojumus veicat klīnikā?
Atbilstoši savai kvalifikācijai ārstēju kustību – balsta sistēmas bojājumus (kaulu lūzumus, locītavu osteoartrozes, traumu sekas) ,  kā arī saišu, cīpslu un perifēro nervu bojājumus( kubitālā, karpālā un Gijona kanāla nospieduma sindromu), veicu ceļa locītavas artroskopijas arī koriģējošas osteotomijas. Esmu apguvis arī teipošanas tehniku. Arīdzen operēju pacientus ar Dipitrēna kontraktrūru (plaukstas sabiezējuma ārstēšana), ganglijus (higromas)- locītavas kapsulas trūces.
Kādas ir klīnikā piedāvāto pakalpojumu  priekšrocības?
Cēsu klīnikas priekšrocības, salīdzinot ar citām slimnīcām, ir ķirurģijas dienas stacionārs un operācijas bloks ar sterilizācijas nodaļu, kuri ir aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām un šajās nodaļās strādā saliedēts kolektīvs, ir jūtams komandas darbs.
Kādas pašlaik ir rindas uz operācijām klīnikā?
Šobrīd traumatologiem ir kvotas uz operācijām, vēl šogad iespējams veikt plānveida operācijas līdz 19. decembrim dienas stacionārā!
Kas ir Jūsu stiprā puses?
Esmu ilgus gadus mācījis no vadošajiem traumatologiem- operāciju tehniku  gan  augšējā, gan apakšējā ekstremitātē. Mani pamat virzieni  ir pleca, plaukstas un ceļa locītavas.
Atceraties savu pirmo operāciju?
Jā,  savu pirmo operāciju veicu patstāvīgi jau  savas rezidentūras otrajā mēnesī, tas bija kāds jaunietis ar salauztu delnas  kaulu.  Pēc operācijas jaunietis jutās labi un no kolēģiem arī guvu atzinību, ka ir labi izoperēts!
Kādi pacienti paliek atmiņā?
Pozitīvi noskaņoti.
Ko visvairāk novērtējat kolēģos?
Godīgumu. Precizitāti. Koleģiālu attieksmi.
Jūs gribētu, lai bērni ir saistīti ar medicīnu?
Vismaz viena atvase noteikti! Ieteiktu izvēlēties anestezioloģijas vai radioloģijas nozari, jo pēc manām domām tās nākotnē būs vienas no vispieprasītākajām.
Kā redzat savu izaugsmi klīnikā?
Vēlos padziļināti apgūt pleca locītavas artroskopiskās operācijas.
Ko Jūs vēlētos sasniegt tuvākajos gados?
Plānoju mācīties no vadošajiem ārzemju speciālistiem (stažēties ārzemēs) un paplašināt jau apgūtās ārstēšanas metodes.

                    7 padomi, kā palīdzēt bērnam pavadīt ziemu veselam (09.12.2014.)
Kurš gan nav vecākus dzirdējis sakām: mans bērns visu ziemu slimo, vienu nedēļu aiziet uz bērnudārzu, pēc tam atkal divas nedēļas guļ mājās slims. Visbiežāk šo dzirdām tieši no pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem, tāpēc Mazo ekspertu skola  sadarbībā ar pediatri Annu Birku iesaka 7 rotaļīgus padomus, kā ziemā stiprināt imunitāti un palīdzēt bērniem būt veseliem.

"Dažkārt pašsaprotamas un vienkāršas patiesības, kas tiek pārdomāti realizētas, ļauj izvairīties no veselības problēmām," saka A. Birka, papildinot, ka "sākt var vienmēr un arī ar maziem soļiem, piemēram, ikdienas telpu vēdināšanas rituālu pirms naktsmiera, apņemšanos mazgāt rokas 3 reizes biežāk un lieki neizvairīties no aukstu dzērienu lietošanas vai kalendārā ieplānotu iknedēļas brīvdienu izbraucienu pie dabas, neraugoties uz laikapstākļiem".

1. Spēlējieties svaigā gaisā. Vecāki un bērnudārzu skolotāji mēdz samazināt bērnu laukā pavadīto laiku ziemā. "Šodien nedaudz smidzina, ir samācies vai vējš pārāk ass - laukā neiesim. Tomēr jāiet ik dienas! Motivējiet sevi un ejiet ārā, pie mājas, uz mežu, jūru vai tūrisma pārgājienā," saka A.Birka.

2. Mājās - basām kājām. "Netuntulējiet" un neļaujiet sasvīst. Ģērbiet bērnu atbilstoši laika apstākļiem: ap "0" grādiem - mazāk, nekā "- 15" grādos, pie tam atcerieties, ka bērni ir aktīvi un kustīgi. Ja brauciet ar auto, tad noģērbiet bērnu vai arī nekarsējiet auto. Mājās ļaujiet arī ziemā skriet pa dzīvokli ar basām kājām.

3. Auksts ir labs! Nebaidieties dot bērnam produktus, kas tikko izņemti no ledusskapja, nav nepieciešamības tos sildīt. Ja esat to visu laiku darījuši, pieradiniet pakāpeniski. "Angīnas slimniekiem dažkārt pēc slimības nozīmēju "saldējuma diētu" - saldēta sula, saldēts jogurts vai augļi katru dienu pēc slimošanas beigām. Angīna vai bronhīts ir vīrusu izraisītas saslimšanas, kam ir mazs sakars ar to, ka bērns ko aukstu apēdis," saka A.Birka.

4. Roku mazgāšana tiešām palīdz. Higiēnas noteikumu ievērošana ir svarīga visu gadu, taču vīrusu sezonā labāk rokas mazgāt biežāk. Mitrās salvetes ir laba alternatīva, ja nav pieejams ūdens. "Patiesībā bērniem patīk mazgāt rokas, viņi to uztver par sava veida rotaļu un labprāt iesaistās. Vecākiem tikai ir jāsper pirmais iedrošināšanas solis," saka A.Birka. Ja bērns tomēr vilcinās, piedāvājiet spēli, piemēram, sacentieties, kurš ar rokām uztaisīs lielāku ziepju burbuli vai kurš radīs vairāk putu.

5. Gatavojiet ķiploku grauzdiņus. Ziemā svaigas un saldētas ogas un augļi ir ļoti svarīgi, jo var aizstāt mākslīgos vitamīnus un kļūt par būtisku vitamīnu un mikroelementu avotu. Pārāk nepaļaujieties uz importētajiem augļiem, vietējie dārzeņi vai no vecmāmiņas dārza sasaldētās ogas ir visvērtīgākās. "Ziemā vairāk bērnu ēdienā iekļaujiet ķiploku un sīpolu. Tos var pievienot zupām vai arī pagatavot ķiploku grauzdiņus - nepieciešams nedaudz sviesta, sasmalcināts ķiploks un zaļumi," saka A. Birka.

6. Dejojiet, slēpojiet un aktīvi rotaļājieties. Ļoti labas ir jebkādas aktivitātes brīvā dabā - slēpošana, slidošana. Taču tikpat nozīmīgas ir arī iekštelpās realizējamās - peldēšana, dejošana, vingrošana vai rotaļas. Tas viss attīsta bērnu un stiprina imunitāti. Bērni pēc dabas ir dažādi, kāds ir kustīgāks, kāds mazāk aktīvs - vecāku uzdevums ir pārdomāti piedāvāt papildus iespējas.

7. Medikamenti - īpašiem gadījumiem. "Mūsdienu tendence ir vecākiem pārspīlēt ar medikamentu lietošanu, es pat to brīžiem sauktu par bērnu neapzinātu "zāļošanu". Tāpēc aicinu vecākus par medikamentu lietošanu vienmēr konsultēties ar savu pediatru, lai pieņemtu pareizāko lēmumu," aicina A.Birka.
Avots: www.medicine.lv              

 

Mēs lepojamies ar kolēģi Māru Brici! (02.12.2014.)


 
Nodibinājuma „Centrs Dardedze” rīkotajā 5. Starptautiskajā konferencē vardarbības pret bērnu novēršanā ”Kopienas līdzdalība bērna un ģimenes labklājības stiprināšanā” š.g. 27. novembrī tika godināti profesionāļi, kas veikuši lielu ieguldījumu vardarbības novēršanā.
Cēsu klīnika priecājas un ir lepna, ka pagodinājuma rakstu „Par darba mūža ieguldījumu vardarbības pret bērnu jomā” saņēma SIA „CĒSU KLĪNIKA” pediatre Māra Brice.
  Māra Brice absolvējusi Rīgas Medicīnas institūtu 1973.gadā pediatrijas specialitātē un jau tolaik bijusi pārliecināta par savu aicinājumu strādāt par bērnu ārsti.  Uzsākot darba gaitas, strādājusi par iecirkņa pediatri, vēlāk par Cēsu rajona slimnīcas  infekciju nodaļas pediatri un Cēsu slimnīcas bērnu nodaļas vadītāju. Pašlaik Māra Brice ir Cēsu klīnikas bērnu slimību nodaļas ar dienas stacionāru dežūrpediatre. 
Māra Brice ir orientēta uz attīstību un  jauninājumiem. Darbā akurāta, uz viņas veikumu var paļauties pilnībā, nodrošina nodaļas un komandas darbu. Savā darbā Māra Brice vienmēr ir sekojusi mazo pacientu situācijai gan ģimenēs, gan pirmskolās un skolās, aktīvi reaģējusi uz fizisko un morālo  vardarbību, ziņojot par to   bāriņtiesām  vai policijai. Ārpus klīnikas iesaistās bērnu veselības veicināšanas pasākumos Cēsu novadā, akcentējot pareizas ēšanas, fiziskās slodzes un sporta aktivitāšu nepieciešamību.

                         Garīgā veselības centra pacientu darbu izstāde (02.12.2014.)

 


SIA "CĒSU KLĪNIKA" Slimnīcas ielā 9, Cēsīs 1. stāva gaitenī no 02.12.2014. līdz 06.01.2015.ir apskatāma Garīgā veselības centra dienas stacionāra pacientu darbu izstāde. Izstāde atvērta visiem interesentiem.

 

   


                 Pasniegta nominācija 2014. gada labākais darbinieks (24.11.2014.)

 

 
2014. gada 22. novembrī Cēsu novada pašvaldība sveica novada labākos darbiniekus. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļa ir jebkuras slimnīcas vizītkarte. SIA "CĒSU KLINIKA" ir patiesi gandarīta, ka šīs nodaļas vadītāja-interniste Ināra Zande saņēma Cēsu novada pašvaldības nomināciju 2014. gada labākais darbinieks par godprātīgu, atbildīgu darbu un ieguldījumiem iestādes mērķu īstenošanā, sabiedrības izglītošanā. 

Noskaties tiešsaistes padomnieku ar diskusijām un sirds veselībai draudzīgu ēst gatavošanu (11.10.2014.)


Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) (www.spkc.gov.lv) un Veselības ministrijas (www.vm.gov.lv) mājaslapās, kā arī interneta portālā www.delfi.lv skatieties interneta padomnieku “Uzturs veselai sirdij III”.
Tiem, kuri seko līdzi kampaņas ‘Mīli savu sirdi!” aktivitātēm, jau ir zināms, ka līdz šim notikušas divas interneta tiešraides, kurās ar kardiologa, uztura speciālista un pavāra palīdzību teorētiski tika izrunāti sirdij veselīga uztura pamati, galvenie pārtikas produkti, kas ieteicami sirds veselībai (ieraksts pieejams: http://ej.uz/opzh ), kā arī ēdiena pagatavošanas veidi, kas nosaka, vai maltīte ir veselīga (ieraksts pieejams: http://ej.uz/ygxq). Tagad pienācis laiks izrunāto likt lietā praktiski, tāpēc SPKC telpas tiek nomainītas uz labas garšas cienītājiem pazīstamu vietu – “Vom Fass” virtuvi, kur uztura speciāliste Katrīna Spuleniece – Aišpure un Rimi veselīgās ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis kopīgi ar žurnālistu Elvi Jansonu rādīs un stāstīs, kā pagatavot sirdij veselīgas pusdienas, galveno uzsvaru liekot uz sirds un asinsvadu veselībai draudzīgiem gatavošanas paņēmieniem.

SPKC atgādina, ka sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā – pie mums SAS joprojām ir galvenais nāves iemesls (55% gadījumu no visiem mirušajiem). Svarīgi apzināties, ka mūsu sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskiem faktoriem, bet, galvenokārt, no paradumiem un dzīvesveida, tāpēc profilakses pasākumiem, kā arī riska faktoru novēršanai ir būtiska nozīme šo slimību izplatības mazināšanā. Kā galvenie ietekmējamie riska faktori SAS slimību izplatībā ir minami - paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, nesabalansēts uzturs, aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana un pastāvīgs stress.

Par kampaņu „Mīli savu sirdi!” .  Kampaņas „Mīli savu sirdi!” mērķi šogad vērsti divos virzienos - pievērst iedzīvotāju uzmanību sirds un asinsvadu slimību simptomiem un sirdij veselīgam uzturam. Kampaņas ietvaros izstrādāti informatīvie materiāli, tai skaitā par sirdij veselīgu uzturu, izgatavoti TV klipi, interneta baneri un vides reklāmas ar aicinājumu pievērst uzmanību infarkta un insulta simptomiem. Mērķauditorija tiek uzrunāta arī sociālajos tīklos un interneta vidē ar tiešraižu palīdzību. Plānota arī virkne pasākumu, kuros iedzīvotājiem par SAS simptomiem un sirdij veselīgu uzturu stāstīs vadošie kardiologi, uztura speciālisti, neirologi, ģimenes ārsti un citi nozares eksperti. Plānota arī sadarbība ar sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, lai piedāvātu iedzīvotājiem iespēju izvēlēties sirdij veselīgu uzturu.

Informatīvo kampaņu „Mīli savu sirdi!” organizē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, plašāka informācija par kampaņu pieejama: www.spkc.gov.lv, www.draugiem.lv/sveiksunvesels

RĪGAS STRADIŅU UNIVERSITĀTE izsaka pateicību SIA "CĒSU KLĪNIKA" (03.11.2014.)

 


 2014. gada 30.oktobrī SIA "CĒSU KLĪNIKA" saņēma pateicību no RĪGAS STRADIŅU UNIVERSITĀTES (RSU) par dalību  RSU Karjeras iespēju nedēļā 2014, pateicībā par ieguldījumu studentu izglītošanā, kā arī RSU studentu iekļaušanu darba tirgū un dalīšanos savā pieredzē.
SIA "CĒSU KLĪNIKA" pieteica sevi kā jaunajiem kolēģiem draudzīgu darba vietu, kur speciālisti izmanto modernākās informācijas tehnoloģijas. Mūsu panākumu atslēga –saliedēts, augsta līmeņa profesionāļu kolektīvs.  Prezentācija

                         Cēsu klīnika-mūsdienīga un pieejama lokālā slimnīca(03.11.2014.)

 29.10.2014. raksts no laikraksta NEATKARĪGĀ. Lasīt vairāk šeit.


SIA „CĒSU KLĪNIKA” sadarbojas ar sabiedriskās labdarības organizāciju «Dr.Klauns» (20.10.2014.)

 

   2014. gada 15.oktobrī SIA „CĒSU KLĪNIKĀ” viesojās sabiedriskās labdarības organizācijas «Dr.Klauns» koordinatore Marianna Milovska kā arī Dr. Tūta. Tā kā organizācija par savu mērķi izvirza medicīnas klaunādes attīstību Latvijā, tad šajā tikšanās reizē tika pārrunāta ērtas un draudzīgas vides radīšana gan bērniem, gan to vecākiem, kā arī apmeklētājiem un klīnikas personālam, iesaistot Dakterus Klaunus SIA „CĒSU KLĪNIKA” ikdienas darbā.
   SIA „CĒSU KLĪNIKA” bērnu slimību nodaļa ar dienas stacionāru un ķirurģijas dienas stacionāra personāls ar prieku sagaidīja  jauno kolēģi Dr. Tūtu un izrādīja turpmākās darba telpas. Turpmāk Dr. Klauns viesosies SIA „CĒSU KLĪNIKA” katru trešdienu no 10.00 līdz 13.00 sākot no 22.oktobra.
   Dr. Tūta par pirmajiem iespaidiem viesojoties Cēsu klīnkā: Patiess prieks bija būt Cēsu klīnikā un baudīt sirsnīgu uzņemšanu! Pie jums ir ģimeniska sajūta. Iepazīstoties ar klīnikas personālu kopumā sajutu ieinteresētību un atsaucību, kas protams, silda sirdi! Ļoti ceru, ka mums kopā sadarbojoties,  izdosies padarīt kā mazo tā lielo pacientu uzturēšanos klīnikā pēc iespējas tīkamāku!


 Šī gada novembrī Cēsu klīnikā pacientu konsultācijas atsāk nefroloģe Ilze Pilsnibure (mēneša 1. pirmdienās) un uzsāk oftalmoloģe Sandra Ausekle (divas pirmdienas mēnesī). Pieteikšanās uz vizīti pie speciālistiem reģistratūrā klātienē vai pa tālruni 64125634.


MĪLI SAVU SIRDI (10.10.2014.)


 

  Sirds - galvenais orgāns mūsos, kurai veltīti tik daudzi apzīmējumi - mīloša, dāsna, karsta, plaša, mīksta, cieta, salta, ļauna, nerātna. Vai arī izsakām savas sajūtas - sirds gavilē, kāpj pa muti laukā, dreb, saraujas pikucī, plīst pušu. Par cilvēkiem sakām - cēlsirdīgs, labsirdīgs, sirds cilvēks, sirsnīgs, augstsirdīgs, cietsirdīgs, bez sirds.
Cilvēka sirds ir dobs muskuļots, dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis. Mūsu sirds virza asinis pa visu organismu, nodrošinot nepārtrauktu asins plūsmu, tādā veidā apgādājot ar skābekli visus orgānus un audus, veicinot vielmaiņas procesus organismā. Arī pašai sirdij ir asinsvadi. Koronāra sirds slimība jeb sirds asinsvadu slimība ir hroniska slimība, kuras pamatā ir sirds asinsvadu pārmaiņu (aterosklerozes) radītie normālas sirdsdarbības traucējumi, kurus izraisa sašaurinātie vai pat pilnībā nosprostotie sirds asinsvadi, kas traucē brīvu asins plūsmu. Ja kāda iemesla dēļ pēkšņi sirds artērijas tiek nosprostotas (izveidojies vai atrāvies trombs no asinsvada sieniņas), tad daļa sirds muskuļa nesaņem asins apgādi un atmirst. Izveidojas sirds muskuļa nekroze jeb miokarda infarkts, kas ir neatgriezenisks process. Tas izpaužas ar stiprām dedzinošām, plēsošām, žņaudzošām sāpēm krūtīs, kuras ir ilgākas par 30 minūtēm. Var pievienoties sirds ritma traucējumi, elpas trūkums, auksti sviedri, nespēks, bailes nomirt. Tādā gadījumā nepieciešama neatliekama palīdzība. Mūsu valstī ir augstā līmenī izveidotas invazīvās kardioloģijas laboratorijas, kurās pirmajās stundās pēc ‘’katastrofas’’ sirds asins vados ir iespējams atjaunot pārtraukto asins apgādi un neļaut aiziet bojā sirds šūnām. Bet tā jau ir cīņa ar sekām. Mums ir jādara viss, lai tas nenotiktu, jādomā par savas sirds veselību.
Ko tad mēs varam darīt lietas labā?
Vispirms saprast, kas kaitē un kā to novērst. ”Ir jocīgi-sirds reizē ir ārkārtīgi stiprs orgāns, kas var daudz izturēt, un arī  ārkārtīgi vārgs. Saudzējiet savu sirdi!” /Prof. A.Ērglis/
Apzināties sirds slimību riska faktorus:
•    Smēķēšana;
•    Mazkustīgs dzīves veids
•    Palielināts ķermeņa svars
•    Augsts asins spiediens
•    Augsts holesterīna līmenis
•    Cukura diabēts
•    Sociālie un psiholoģiskie apstākļi
•    Ilgstošs stress
Sirds veselības pamatā ir kustība - garīga un fiziska.
Skatoties teātra izrādi, spēlējot šahu, kārtis, saliekot puzli, vai risinot krustvārdu mīklu, mēs trenējam savas smadzenes, tas ir garīgs treniņš un tam ir nenovērtējama loma sirds veselībai. Labs veids smadzeņu treniņam ir apgūt jaunas aktivitātes, kas nepadodas. Vai uzdrīkstēties iemācīties kaut ko jaunu, kam agrāk neatlika laika vai nepietika drosmes. Rutīnas darbības nerada izaicinājumus smadzenēm. Radīt izaicinājumu nozīmē pāriet uz nākamo sarežģītības līmeni. Muzikāli treniņi, runāšana vairākās valodās palielina smadzeņu rezerves. Mācīšanās ir uzdevums mūža garumā. Tas izdodas ļoti viegli, kad vēl esam jauni, grūtāk, kad kļūstam pieauguši, bet vecumā lielākajai daļai cilvēku –pavisam grūti. Pret novecošanu mēs neko nevaram padarīt, bet varam saglabāt spēju mācīties un pat to uzlabot, darot lietas, kas attīsta intelektu. Mūsu smadzenes ir kā muskulis, kuru var trenēt. Ja to neizmanto, tas iznīkst.
Lai būtu vesela sirds ir svarīgas fiziskās aktivitātes visas dzīves garumā. Tās trenē sirds muskuli un uzlabo asinsriti, apgādājot visu organismu ar skābekli. Lai saglabātu veselu sirdi, nepieciešamas aktīvas kustības vismaz 30 minūtes divas trīs reizes nedēļā ar tādu slodzi, kad pulss minūtē sasniedz skaitli, kuru aprēķina, no 180 atņemot cilvēka gadu skaitu. Katru dienu dodieties kaut vai 30 minūtes ilgā straujā pastaigā! Pie fiziskas slodzes paaugstinās endogēnie opioīdi, kas nodrošina garastāvokļa uzlabošanos, vairo imunitāti. Paaugstinātais endorfīnu daudzums rada labsajūtu, labāku ķermenisko sajūtu, kas pozitīvi ietekmē psihoemocionālo sistēmu. Tomēr daļa cilvēku kļūst arvien kūtrāki un gandrīz vairs nepārvietojas ar kājām, dodot priekšroku auto, ar kuru aizvizinās pat līdz 100 m attālumā esošam veikalam, bet pēc tam atgriezušies mājās, noguruši atslīgst pie televizora. Šāds mazkustīgums izraisa ķermeņa apjoma palielināšanos, nevajadzīgu kaloriju uzkrāšanos un liekus taukaudu nogulsnējumus, tātad arī uzņēmību pret sirds un asinsvadu slimībām. Mazkustīgiem cilvēkiem daudz biežāk var rasties tromboze - asins receklis jeb trombs, kas traucē asinsriti. Ja no tromba atraujas kāda daļiņa un nonāk citā organisma daļā, piemēram, sirdī, tas var radīt nopietnus asins apgādes traucējumus vai pat nāvi. Mazkustīgums rada sirds muskuļa vājumu. Asinsvadi kļūst trausli un līdz ar to palielinās risks saslimt ar insultu - pēkšņu smadzeņu asinsrites traucējumu.
Katru gadu Latvijā ar insultu slimnīcās nonāk aptuveni 7000 cilvēku ar cerebrālu jeb išēmisku insultu, kad nosprostojas asinsvads un ap 1000 pacientu ar hemorāģisku insultu, kad plīst asinsvads. Pasaulē katru gadu insultu pārcieš 15 miljoni cilvēku. 5 miljoni no tiem kļūst kopjami un atkarīgi no citu palīdzības, bet 5 miljoni nomirst. Išēmiska insulta biežākie cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās un sirds aritmija. Hemorāģiska insulta iemesls ir paaugstināts asins spiediens vai nepareizi veidots asinsvads (aneirisma).  Tāpēc ir svarīgi zināt un sekot līdzi savam asins spiedienam.
Sirds slimību profilaksē nozīme ir arī lipīdiem Parasti runā par divu veidu: holesterīnu un triglicerīdiem (TG). Holesterīns ir nepieciešams šūnu un hormonu veidošanās procesā, bet  triglicerīdi ir organisma enerģijas rezervju avots. Holesterīnu ražo aknās. Nelielā daudzumā to uzņemam ar produktiem. Ir ”sliktais” - zema blīvuma holesterīns (ZBL-H) un ”labais”- augsta blīvuma holesterīns (ABL-H). ZBL nogulsnējas uz asins vadu sieniņām un veido  aterosklerotiskas  plātnītes, kuru dēļ tiek traucēta asinsrite. Savukārt ABL-H piedalās šūnu būvē, hormonu un D vitamīna sintēzē. Aknas no tā ražo žultskābes, kas palīdz tievajās zarnās pārstrādāt taukus. ‘’Labais’’ holesterīns no šūnām izvada ‘’slikto’’. Kopējais holesterīns ir abu summa. Dienā mums nepieciešami ne vairāk kā 300 mg. Eiropas Kardiologu asociācija kā optimālus rādītājus uzskata -KH<5mmol/l; ZBL<3mmol/l; ABL->1,0mmol/l; TG<2mmol/l. Fiziska slodze samazina TG un ZBL-H, paaugstina ABL-H, un palielina muskuļu masu uz taukaudu rēķina
Cukura diabēts palielina sirds asinsvadu risku. Hiperglikēmija jeb paaugstināts cukura līmenis asinīs bojā gan lielos asinsvadus, radot sirds infarktu, insultu, gan sīkos - bojājot acu, nieru asinsvadus un nervus. Gala rezultātā novedot līdz aklumam, kāju amputācijām un mākslīgai nierei nieru mazspējas dēļ. Tāpēc ir ļoti svarīgi normalizēt cukura līmeni asinīs, pazemināt asins spiedienu un atmest smēķēšanu, lai ilgāk saglabātu veselus savus asinsvadus. Ēšanas motivācija ir divējāda - vajadzība pēc enerģijas (izsalkums) un ēšana kā bauda. Jo lielāka vajadzība pēc enerģijas, jo labāk ēdiens garšo. Pievilcīgs ēdiens labi garšo arī pēc tam, kad enerģijas vajadzība ir apmierināta un tas novilcina sāta iestāšanos. Jo vairāk ēdiena priekšā, jo vairāk tiek apēsts. Kalorijas skaita ar acīm, nevis ar kuņģi. 2. tipa cukura diabēts ir dzīvesveida provocēta slimība. Tieši dzīvesveidu ir visgrūtāk mainīt. Ar taukiem un cukuru bagātināti ātrie ēdieni ir lētāki nekā saknes un dārzeņi. Tie ir vieglāk uzglabājami un neprasa daudz laika sagatavošanai. Bieži ģimenēs ir vairākas paaudzes diabēta slimnieku. Aptaukošanās profilaksei jau jāsākas ar grūtnieces veselību . Zīdīšana, racionāla piebarošana un zīdaiņa masas vērošana, īpaši pirmajos sešos mēnešos, var novērst nelabvēlīgo iedzimtību.
Daudzi apzinās, ka smēķēšana kaitē veselībai, tomēr atteikties no tās nesaņemas. Smēķēšana ir efektīvs pašnāvības veids. Turklāt galvenais uzsvars jāliek uz vārdu ‘’efektīvs’’- jo tam ir pilnīgi droši sasniedzams rezultāts. Nedaudz pārspīlējot, var sacīt - tiem, kuri smēķē ilgstoši un intensīvi, ir trīs perspektīvas. Labākā -pēkšņi nomirt no akūta infarkta, naktī guļot. Sliktāka - perifērās asinsrites traucējumu dēļ saīsināt kāju, to daļēji vai pilnībā amputējot. Latvijā gadā amputē apmēram 1000 kāju. Ja ilgstoši smēķē un vakaros salst kājas, asinsvadi ir nopietni bojāti, un tā ir reāla iespējamība, ka draud kājas gangrēna (audu atmiršana). Vissliktākā - atklājot plaušu vēzi, apzināties, ka izārstēšanās ir maz iespējama, un šī bumba ar laika degli jau tikšķ. Jādomā, ka smēķētāji ir bagāti cilvēki, ja var katru dienu gaisā izkūpināt 2,5-4,0 eiro, izsmēķējot paciņu, tas ir, 20 cigarešu dienā, mēnesī-75-120 eiro, gadā-900-1440 eiro. Daļa cilvēku līdz pusmūžam dara visu, lai sabojātu savu veselību, bet otrajā visu, lai to atgūtu, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. Gudrs cilvēks sev ļaunu nedara. (attēls) Ja kādam šķiet grūti atteikties no smēķēšanas, varbūt jāpamēģina nūjot - svaigs, tabakas dūmu nepiedraņķēts gaiss visapkārt, patīkama kompānija un arī abas rokas aizņemtas.
Viens no lielākajiem sirds ienaidniekiem ir stress. Bieži vaina ir savstarpējās attiecībās, kas rada stresu, kura laikā organismā notiek ķīmiskas reakcijas. Sāk izstrādāties tā saucamie stresa hormoni - adrenalīns un kortizons, kas ietekmē asinsvadu sieniņu receptorus. Notiek asinsvadu sašaurināšanās un tā rezultātā mainās sirdsdarbība un asinsspiediens. Stress var būt īslaicīgs un ilgstošs, emocijas var būt kā pozitīvas, tā negatīvas. Ar īslaicīgu stresu organisms pats labi tiek galā. Bet ilgstošais ar laiku rada hronisku nogurumu, bezmiegu, depresiju, nesaprašanos ģimenē, darbā.
Atbildes reakcijas uz stresu ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Vispirms no ģenētikas vai iedzimtības. Ir cilvēki, kuri katru sīkumu ‘’ņem galvā’’, ātri eksplodē, par visu pārdzīvo, dzīvo mūžīgā satraukumā. Citiem stresa slieksnis pazemināts. Jo cilvēkam lielāka dzīves pieredze, jo vieglāk atradīs izeju no stresa situācijas. No stresa pilnībā izvairīties nevaram. Atliek mācīties uz stresu reaģēt veselīgā veidā. Jāizkopj veselīgā domāšana un paļaušanās uz dzīves ritējumu, savu pieredzi, intuīciju vai Dievu. Paskatīties filozofiskāk - katrā sliktā lietā ir arī savs labums. Apzinieties, ka jūs var sakaitināt un satracināt tikai tik tālu, cik jūs to iekšēji ļaujat. Lai jūsu galvenā doma ir - mieru, mieru, tikai mieru! Vairāk pozitīvu, taču mierīgi plūstošu emociju. Atrast nodarbošanos, kas galvu dara tukšu, bet sirdij ir patīkama. Jāveido draudzīgākas attiecības ar ģimenes locekļiem, darba biedriem. Konfliktsituācijām jāmeklē mierīgs risinājums.
Laba veselība ir priekšnosacījums, lai cilvēks gados varētu saglabāt funkcionālās spējas, tikt galā ar ikdienas uzdevumiem un līdzdarboties sabiedrībā. Kā izturēsimies pret citiem, tā citi izturēsies pret mums. Nevajag baidīties pateikt otram labu. Tas nemaksā neko, bet dod vairāk nekā nauda. Kontakts ar laimīgu cilvēku padara apkārtējos par 15% laimīgākus. Kad cilvēks saprot, ka ir laimīgs, viņš kļūst veiksmīgs. Pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem smadzenes darbojas radošāk, enerģiskāk un produktīvāk. Pozitīvas emocijas, piemēram, prieks, pacilātība un lepnums uzlabo ne tikai sajūtas konkrētā situācijā, bet arī ļauj ilgtermiņā veidot pozitīvu saikni ar realitāti. Laimei ir U veida forma. Vislaimīgākie cilvēki ir jaunībā un vecumā, bet mazāk - pa vidu. Laimīgs ir tas, kam izdodas pēc iespējas ilgāk saglabāt sevī bērnu, tas ir, uztveres svaigumu, zinātkāri, darba prieku, dabiskumu, atklātību, uzticēšanos.

Informāciju sagatavoja: SIA CĒSU KLĪNIKA NMP un uzņemšanas nodaļas vadītāja Dr. I.Zande
Papildus informācija: www.cesuklinika.lv un www.kardiologija.lv


Par garīgo veselību jādomā katru dienu (08.10.2014.)          

 

 10. oktobris kalendārā iezīmējas, kā Pasaules garīgās veselības dienu. Par godu šai dienai,  šogad lielāka uzmanība tiek veltīta tēmai par šizofrēniju. Cēsīs pie daudzprofilu slimnīcas (Palasta ielā) darbojas arī Cēsu klīnikas “Garīgās veselības  centrs”. Kā atzīst centrā strādājošie speciālisti,  ārpus lielajām pilsētām iedzīvotājiem tie ir ļoti vajadzīgi. Sarunā ar “Druvu”, “Garīgās veselības aprūpes centra” darbinieki pastāsta, kādi pacienti pie viņiem nonāk un, ko katrs varam darīt savas garīgā veselības labā vai kas būtu tās pirmās pazīmes, kuras varētu liecināt, ka ir nepieciešama speciālista palīdzība.
Ārstē dažādas garīgas kaites
   Cēsu klīnika ir pirmā reģionālā daudzprofilu slimnīca, kas pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem pērn 2012. gada oktobrī atvērusi garīgās veselības centru ar dienas stacionāru. “Garīgās veselības  centra” klientu skaits ir bijis liels, un 47 no visiem pacientiem ir ārstējušies dienas stacionārā. Piemēram, šonedēļ vien to apmeklē vairāk kā desmit klienti.
   Pēc “Garīgās veselības  centra” speciālistu teiktā, tendence liecina, ka nevarot viennozīmīgi teikt, ka pacientu skaits pieaug. Taču ir skaidrs, ka cilvēku izpratne par garīgās veselības kaitēm kļūst lielāka un pacienti, kas savulaik baidījušies uzmeklēt ātrtus-speciālistus, arvien vairāk to uzdrīkstas darīt.
   Pie biežāk sastopamajām garīgajām kaitēm tiek minēta, demence jeb plānprātība,  ieilgusi depresija vai veģetatīvā distonija, tāpat ik pa laikam tiek diognasticēti šiozfrēnijas gadījumi. Ļoti daudz ir arī pārstrādājušos cilvēku ar izdegšanas sindromu, ilgstošu bezmiegu.
   Tāpat ir arī pacienti, kuri izrakstīti no psihoneiroloģiskas slimnīcas, bieži vien jūtas kā no laivas izmesti. Psihiatrijas dienas stacionāra mērķis ir palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties darbā, būt noderīgiem savā lauku sētā vai vismaz parūpēties par sevi.
   Lai ārstētos ”Garīgās veselības  centra” dienas stacionārā, pietiek ar psihiatra – tiešās pieejamības speciālista vai ģimenes ārsta – nosūtījumu. Ārstēšanās šeit ir par brīvu – valsts kompensē pacienta iemaksas, sniegtos pakalpojumus, taču par medikamentiem pacientiem būs jāmaksā pašiem.
   Dienas stacionārā ar pacientu strādā septiņu mediķu komanda, kurā ietilpst psihiatri, psihiatrijas māsa, sociālais darbinieks. Ārsts izraksta medikamentus, bet psihiatrijas māsa gādā par zāļu pareizu lietošanu un novēro to iedarbību, lai vajadzības gadījumā mainītu devas vai pašas zāles. Speciālisti izvērtē, kas pacientam ikdienā traucē, un dod ieteikumus sociālajam darbiniekam un aprūpētājam, kuri tos īsteno dzīvē, piemēram, palīdzot uzrakstīt CV, izskaidrojot, kā saņemt sociālo palīdzību, pat māca iepirkties un gatavot.
   Jāmin, ka “Garīgās veselības  centra” darbinieki vēlētos, lai, piemēram, Strenču psihoneiroloģiskā stacionāra ārsti sūtītu uz Cēsu garīgās aprūpes centra dienas stacionāru savus pacientus, lai viņi turpinātu ārstēšanos sava novada dienas stacionārā. Arī ģimenes ārsti pagastos pacientus varētu aktīvāk informēt par šo iespēju.
   Šobrīd dienas stacionārā ir divas palātas ar piecām gultas vietām – divas vīriešiem un trīs sievietēm. Katrs pacients dienas stacionārā ārstējas pēc individuālās programmas, tātad attiecīgi arī ārstēšanās laiks katram ir savs. Kopējo pacientu plūsmu iespējams arī dalīt divās maiņās, ir tādi, kas ierasti nāk no rīta, citi pēcpusdienā, piemēram, pēc darba.
Kā atpazīt šizofrēniju
   Šizofrēnija ir psihiska slimība, kurai ir ļoti daudz norises variantu. Tie galvenokārt atkarīgi no ģenētiskajiem un sociālajiem faktoriem. Dažreiz par iemeslu šīs slimības attīstībai ir agrīna nervu sistēmas saslimšana vai skābekļa trūkums smagās dzemdībās. Taču tas ir daudzu faktoru kopums, kas izraisa šo diagnozi, un zinātnieki diemžēl joprojām nav izstrādājuši formulu, kas ļautu secināt, kādēļ ik gadu cilvēki saslimst ar šizofrēniju.
   Visbiežāk šizofrēnijas slimnieks emocionāli izolējas no apkārtējiem. Diemžēl pacients pats ar savu slimību tikt galā nevar, ir nepieciešama speciāla ārstēšanas programma, kas aizkavē slimības tālāku attīstību un mazina tās simptomus. Ja slimību nesāk laicīgi ārstēt, halucinācijas un depresīvais noskaņojums kļūst arvien izteiktāks, tādēļ bieži vien šizofrēnijas slimnieks kā vienīgo savu risinājumu redz pašnāvību. Statistika ir biedējoša – apmēram desmit procentu  no cilvēkiem, kas slimo ar šizofrēniju, savu dzīvi beiguši ar pašnāvību.
   Ārsts psihiatrs Oskars Bundža uzsver, ka līdzcilvēkiem ir jāiesaistās, tiklīdz pamanāmi slimības simptomi. Viena no izteiktākajām pazīmēm ir bezmiegs. Tāpat slimību raksturojot arī emocionāla vienaldzība, formālie domāšanas traucējumi, enerģijas un gribas aktivitātes zudums, depresīvs noskaņojums - nespēja izjust prieku par ikdienišķām. Tāpat šizofrēnijas slimniekam ir raksturīgi pievērsties kādām lietām, ko viņš agrāk nav darījis. Piemēram, iestājies sektā vai aktīvi sācis darboties kādā no citiem grupējumiem.
   ”Galvenais ir saprast, ka pēkšņās izmaiņas izturēšanās veidā ir slimības pazīmes, nevis cilvēka dīvainība, kuras dēļ no viņa izvairīties un ignorēt. Ja redzi, ka kāds no taviem tuviniekiem vai līdzcilvēkiem sāk dzīvot fantāziju pasaulē un viņam uzmācas dažādi murgi, vari censties pārliecināt, ka tā nav realitāte, ieteicams arī veltīt laiku sarunām ar viņu. Taču svarīgi atcerēties, ka psiholoģiski atbalstot slimnieku, šizofrēnija netiks ārstēta,” viņš saka un uzsver, ka šizofrēnijas ārstēšanai nepieciešama ilgtermiņa terapija. Tā parasti ietver medikamentu lietošanu un psihoterapiju, kā arī periodisku uzturēšanos slimnīcā papildus aprūpei akūtu psihožu laikā.
    Pēc dažādiem datiem izskan, ka kopumā šizofrēnijas izplatība ir apmēram viens procents no populācijas. No praktiskās pieredzes, O.Bundža stāsta, ka nav vērojama būtiska tendence pieaugt šizofrēnijas slimnieku skaitam, drīzāk pieaug afektīvo traucējumu (īpaši depresiju), neirotisko un somatoformo (īpaši somatoformas veģetatīvas disfunkcijas) traucējumu, kā arī organisku personības traucējumu pacientu skaits.
   ”Domāju, līdzīga aina ir visās attīstītajās valstīs, kur dzīves līmenis salīdzinājumā ar Āfriku vai Dienvidaustrumāziju it kā ir ievērojami augstāks, bet laimīgu cilvēku, vērtējot visai ticamu aptauju rezultātus, arī daudz mazāk. Tomēr statistika mūsu valstī dažādu iemeslu dēļ attiecībā uz psihiskiem traucējumiem ir nepilnīga, pēc tās datiem, ieskaitot depresijas, neirozes, valstī ir mazāk nekā trīs procenti personu ar Starptautiskajā slimību klasifikācijā minēto psihisko traucējumu diagnozēm. Narkoloģiskais dienests mūsu valstī ir nodalīts no psihiatrijas un pēc statistikas ir apmēram viens procents personu ar alkohola, narkotiku vai psihotropo vielu atkarību. Šie dati, protams, ir absolūti bezjēdzīgi un nekādi neļauj spriest par garīga rakstura traucējumu izplatību Latvijā,” domā O.Bundža.
Primārais ir konfidencialitāte
  “Garīgās veselības centrā” uzsver, ka par emocionālo pašsajūtu un garīgo veselību ir jādomā katru dienu. “Mūsdienās cilvēkiem ir tieksme visu laiku “dzīties” pēc naudas un mantiskā labuma, aizmirstot par lietām, kas patiešām ir svarīgas. Ja cilvēks visu laiku strādā, viņam neatliek laika ne ģimenei, ne bērniem. Un tas ir liels riska faktors kādai no garīgām saslimšanām,” akcentē sociālā darbiniece Ilze Buša.
   Līdzīgi izsakās arī citi “Garīgās veselības centra” darbinieki, mudinot cilvēkus nepalikt vienaldzīgiem pret saviem tuviniekiem un laikus tiem ieteikt doties pie speciālistiem.
Uzziņai:
Dienas stacionārā tiek uzņemti pacienti ar šādiem traucējumiem:
•    Hroniskas psihiskas saslimšanas, visa veida garastāvokļa un uzvedības traucējumiem.
•    Pārejoši adaptācijas traucējumi, kas saistīti ar trauksmi un bezmiegu, nemieru.
•    Somatiskas saslimšanas (piemēram, ieilgušas sāpes) izraisīti garīgās veselības traucējumi: garastāvokļa un  miega traucējumi, trauksme, nemiers.
 
Rūpēs par pacientiem. “Garīgās veselības centrā” Palasta ielā strādā sertificētu profesionāļu komanda. Attēlā - Ilze Buša (no kreisās), Ilona Paegle, Oskars Bundža, Ginta Poriņa, Zaiga Leimane un  Inga Sudmale.
Informāciju sagatavoja:
laikraksta "Druva" žurnāliste Ilze Fedotova
                                 

Veselības nedēļā Cēsu klīnikas kolektīvs nūjo!(30.09.2014.)    

 

 
  2014. gada 29.septembrī, Cēsu pilsētas stadionā ikgadējās Eiropas pasākuma- Veselības nedēļa jeb Move WEEK ietvaros SIA „Cēsu klīnika” darbinieki izmantoja iespēju gūt praktiskās iemaņas nūjošanā Cēsu novada pašvaldības sporta koordinatores Rasas Siliņas vadībā.
 Darbinieki atzinīgi novērtēja iespēju saņemt bezmaksas nūjošanas tehnikas pamatu apmācību un konsultācijas.
 Move WEEK mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu un iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku sportiskās, veselīgās un fiziskās aktivitātēs.
  Aicinām ikvienu piedalīties nūjošanas apmācības nodarbībās katru dienu līdz 5. oktobrim: Plkst.16.45-17.00 nūjošanas tehnikas pamatu apmācība, konsultācijas (iespējams arī saņemt nūjas – skaits ierobežots).Par pārējām veselības nedēļas aktivitātēm lasīt vairāk šeit

SIA „CĒSU KLĪNIKA” PIEDALĀS INICIATĪVĀ UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI REĢIONOS (30.09.2014.)

 

   Cēsu pašvaldība sadarbībā ar DPA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Microsoft Latvija izsludina konkursu CITY UP, kura ietvaros aicina pieteikties Cēsu novada jauniešus izmēģināt savas zināšanas reālā uzņēmējdarbības vidē, risinot uzņēmumu izvirzītās problēmas, izmantojot jaunākās IT tehnoloģijas. 16 iniciatīvas dalībnieku vidū SIA „CĒSU KLĪNIKA”  vēlas izveidot e-pierakstu sistēmu, lai atvieglotu ne tikai savu, bet arī klientu ikdienu, izveidot virtuālo tūri pa klīnikas telpām un izveidot interaktīvu baneri, kas kalpotu par uzņēmuma reklāmu mājaslapā.
   2014. gada 24.septembrī Cēsu Valsts ģimnāzijas 9.-12.klašu skolēniem atklājot reģionālo iniciatīvu City-up, kuras laikā skolēni mēģinās realizēt Cēsu uzņēmēju ierosinātas biznesa idejas SIA „CĒSU KLĪNIKA” prezentēja Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Ingus Kliečis.
 Ar skolēniem tikās DPA un DPA Augsto tehnoloģiju centra SQUALIO valdes loceklis Sandis Kolomenskis, vairāki uzņēmēji no Cēsu novada. Skolēniem pastāstīja ne tikai par reģionālo iniciatīvu, bet iepazīstinājām viņus arī ar darbu un iespējām "mākonī" - Office 365.
  Iniciatīvas mērķis ir aicināt Latvijas reģionu 9.-12. klašu skolēnus un uzņēmējus kopīgi radīt jaunus risinājumus un inovācijas uzņēmuma ikdienas procesos, izstrādāt jaunus produktus un veicināt savstarpējo sadarbību. Jaunu ideju radīšana ir īpaši nozīmīga tieši reģionu attīstībai, lai veicinātu to izaugsmi un radītu aizvien jaunus veiksmes stāstus.


                     Medicīniskā mājas aprūpe vēl pieejamāka iedzīvotājiem (18.09.2014.)

 

„Nevari tikt pie mums tu ar kājām,
aiziesim palīdzēt tev uz mājām.”
      Sākoties rudens sezonai, saasinās hroniskās  saslimšanas un arvien biežāk rodas nepieciešamība pēc kvalitatīvas veselības aprūpes mājās. 2014. gadā SIA „Cēsu klīnika” kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi neierobežotu medicīniskās mājas aprūpes pieejamību novada iedzīvotājiem. Pamatojoties uz aktīvu un kvalitatīvu medicīniskās mājas aprūpes dienesta darbu, SIA „Cēsu klīnika” ir saņēmusi papildus finansējumu veselības aprūpei mājās. Turpmāk medicīniskais mājas aprūpes dienests varēs sniegt savus pakalpojumus vēl lielākam klientu lokam.
     Veselības aprūpi mājās klients var saņemt, ja viņam nepieciešama ambulatora ārstnieciska palīdzība, bet medicīnisku indikāciju dēļ viņš nespēj ierasties ārstniecības iestādē, pacientam ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, vai pacients ir izrakstīts no ārstniecības iestādes pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Veselības aprūpei mājās nepieciešams ģimenes ārsta, vai ārsta – speciālista nosūtījums pēc izrakstīšanās no stacionāra vai dienas stacionāra.
     Veselības aprūpe mājās ietver – medikamentu ievadīšanu, ādas bojājumu aprūpi, stomu aprūpi, enterālu barošanu caur zondi, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju.  Ja pacients saņem kādu no iepriekš minētajiem pakalpojumiem, ārsts papildus var nozīmēt  asins parauga noņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem un vitālo rādītāju kontroli.
     No septembra iedzīvotājiem ir iespēja saņemt arī fizioterapeita pakalpojumus mājās. Šī pakalpojuma saņemšanai nepieciešams rehabilitologa vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījums un rehabilitācijas plāns. Fizioterapeita pakalpojumu mājās var saņemt pacienti, kuri pārcietuši insultu (ar diagnozēm I60, I61, I63, I64, I69), kuriem nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un šo pakalpojumu sniegšana uzsākta sešu mēnešu laikā pēc saslimšanas.
Pacients ir atbrīvots no maksājuma par veselības aprūpes pakalpojumu mājās, to apmaksā Nacionālais Veselības dienests, bet pacientam ir jāiegādājas medikamenti un medicīnas preces, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai mājās.
  Sīkāku informāciju var saņemt zvanot uz tālruņiem 26636234, 25151336 un 25151337.
  Pacientu atsauksmes.
Regīnas kundze no Cēsīm – man ir ļoti reta un smaga saslimšana un tāpēc nepieciešama arī īpaša ārstēšana. Jau pusgadu nevaru iziet no mājām, kājas neklausa, galva reibst, slimība dara savu. Bet zāles vēnā jāsaņem regulāri katru mēnesi 5 dienas, agrāk gulēju Rīgā slimnīcā katru mēnesi vienu nedēļu, tas bija briesmīgi, tālu no mājām, starp svešiem cilvēkiem un arī ļoti dārgi. Tagad reizi mēnesī pie manis atnāk mājas aprūpes māsiņa, salaiž vēnā zālītes, un varu atkal mēnesi turēties. Uz Rīgu tagad braucu tikai divas reizes gadā uz konsultāciju. Esmu pateicīga, ka šāds pakalpojums ir pie mums Cēsīs, kas ļauj arī tādiem kā man turēties pie dzīves.
Rutas kundze no Priekuļu novada – savu trofisko čūlu auklēju jau 8 mēnešus, pati pārsēju, smērēju dažādas ziedes un gēlus, ik pa laikam dzēru zāles, te asinsritei, te iekaisumam, arī sāpēm. Viss velti – čūla nedzija, sastrutoja. Sāpju nomocīta negulēju naktis, un biju īgna pa dienu. Ģimenes ārste ieteica medicīnisko mājas aprūpi. Aprūpes māsiņa brauca pie manis 3 reizes nedēļā, veica pārsiešanas, mierināja, uzklausīja, pamācīja, un mana čūla ātri vien sadzija. Tagad sāpes mani nemoka, jau pati varu aiziet līdz veikalam un sevi aprūpēt. Paldies māsiņai!
Ivana kungs no Cēsu novada – tā nu sanācis, ka mūža nogalē esmu palicis viens un tagad vēl turklāt ar vienu kāju, gangrēnas dēļ man to amputēja. Tādu mani arī izrakstīja no slimnīcas. Jau slimnīcā ārsts iedeva norīkojumu mājas aprūpei un māsiņa nāca katru dienu pārsiet manu brūci, līdz tā sadzija. Pats es nevarētu tikt līdz poliklīnikai, nemāku pat vēl apsēsties uz krēsla, vēl nav sagādāti arī kruķi. Māsiņa ieteica vērsties pēc sociālās palīdzības Sociālajā dienestā, kur man arī laipni palīdzēja.
Valdas kundze no Cēsu novada – lielas paldies rehabilitācijas speciālistei-fizioterapeitei Mārai Krūze par mana vīra straujo atveseļošanās gaitu.
   

                  Veiksmīgi noslēgušies 2014. gadā plānotie pārcelšanās darbi (17.09.2014.)

 

 SIA „CĒSU KLĪNIKA” valde informē, ka ir veiksmīgi beigušies 2014. gada plānotie klīnikas medicīnas pakalpojumu pārcelšanas darbi no Palasta ielas 15 uz Slimnīcas ielu 9 un apkopoti ieguvumi:
  1.    Visiem tiek nodrošināta vides pieejamība, tajā skaitā pacientiem un viņu piederīgajiem ar īpašām vajadzībām (kustību traucējumiem);
2.    Slimnīcas ielā 9 savu darbu turpina pacientu novērtētie un profesionālie kolēģi - dermatoveneroloģes Tatjana-Anna Gediņa un Sandra Zemvalde, arodslimību ārste Iveta Grapa-Grāfa, ģimenes ārste Anita Berga homeopāte Baiba Tereško, pediatre Inese Gārša un urologs IndulisVanags.
3.    Vienkopus zem viena jumta pieejama diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija.
 
  Kā informē SIA „CĒSU KLĪNIKA” valdes locekle O.Rudzīte, šobrīd notiek aktīvs darbs pie reģistratūras darba organizācijas uzlabošanas, jo sakarā ar pakalpojumu koncentrēšanos vienā vietā pieaugusi pacientu plūsma.    Darba organizācijas uzlabošanas mērķis ir paaugstināt pacientu apkalpošanas kvalitāti. To plānots panākt ar elektroniskās rindu regulēšanas sistēmas ieviešanu, lai sadalītu pacientu plūsmu pēc pakalpojuma veida, piemēram – vizītes vai izmeklējuma pieteikšana, maksājumu veikšana, informācijas saņemšana u.c., lai saīsinātu rindā gaidīšanas laiku un  apkalpošanas laiku. Plānots tuvākā laikā izveidot darba vietu, kurā operators pieņems zvanus un veiks pierakstu, lai reģistratores visu savu laiku varētu veltīt  tikai klāt esošiem pacientiem un klientiem. Pašreiz to dara reģistratores, vienlaicīgi apkalpojot klātienē esošos pacientus, kā rezultātā pieaug pacientu neapmierinātība. Pēc pacientu plūsmas monitorēšanas datiem secinām, ka vislielākā pacientu plūsma ir no pl. 9.00 līdz 14.00, tam tiek pakārtots abu reģistratūru darbs, jo šajā laika posmā pacientus apkalpo 2 reģistratores katrā vietā. Līdz šī gada beigām tiks nodrošināta iespēja ikvienam pieteikt vizīti caur mājaslapu vai sūtot e-pastu.
 Ar 2015. gadu plānots paplašināt reģistratūras telpas, lai pacientam būtu iespēja piereģistrēties uz ambulatorajām vizītēm pie speciālista un uz diagnostiskajiem izmeklējumiem vienuviet. Nākamais solis ir modernizēt pacientu ambulatoro karšu kartotēku, piešķirot katrai kartei savu numuru, tādējādi minimizējot trešo personu piekļuvi informācijai par pacientiem un izslēdzot iespēju veidot vairākas kartes vienam pacientam.
   Tā kā viena no ilggadējiem SIA „CĒSU KLĪNIKA” sadarbības partneriem ir Dr. A. Bergas ģimenes ārsta prakse, tad jautājām ārstei par izmaiņām, nomainot prakses atrašanās vietu un dzirdējām- „ir patiess prieks par piedāvāto iespēju strādāt vidē, kur viss nepieciešamais darbam, kā ,piemēram, rentgena, kardiogrammas izmeklējumi un analīzes,  ir pieejams vienā ēkā. Ikdienas darbā saņemu apmierinātu pacientu atsauksmes par gaišajām, ērtajām telpām, kā arī ierosinājumus, ka ir nepieciešams pārskatīt pilsētas autobusu kustību maršrutus, lai no visām ielām būtu iespēja nokļūt ar 1 transporta līdzekli līdz slimnīcai, jo šobrīd iedzīvotājiem nākas pārsēsties no viena autobusa uz otru, lai nokļūtu klīnikā.
  Kopumā ir ērti strādāt, jo māsiņa ir tepat līdzās -blakus telpā. Labprāt kaimiņos redzētu  vel kādu ģimenes ārstu, lai būtu iespēja attīstīt ambulatoro dienestu.” Arī māsiņa Svetlana Burdo ir iepriecināta par labajiem darba apstākļiem, plašajām darba telpām, kurās veikt ārsta nozīmētās manipulācijas. Atgādinām, ka Dr. A.Bergas darba laiki nav mainīti- P.8.30-13.00, O., T. un Pk. 8.00-13.00 un C. 14.00-19.00. Lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, kā arī lai saglabātu un stiprinātu veselību, Dr. A.Berga aicina pacientus izmantot iespēju apmeklēt ģimenes ārsta profilaktisko apskati viena kalendārā gada laikā (no 1.janvāra līdz 31.decembrim). Par šo pārbaudi pacientam nav jāveic pacienta iemaksa. Vizītes laikā ģimenes ārsts iztaujās pacientu par veselības stāvokli un veiks vispārēju pārbaudi. Pēc pārbaudes ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus vai citu ārstu speciālistu konsultācijas, kā arī sniegs  rekomendācijas, kādiem apstākļiem pacientam vajadzētu pievērst uzmanību, lai veselības stāvoklis būtu stabils. Pieteikšanās pa tālruni 26600569.

       Cēsu novads – Vidzemes pašvaldība veselam iedzīvotājam (11.09.2014.)

 


 Cēsu novads ieguvis titulu „Pašvaldība veselam iedzīvotājam” Vidzemes reģionā, piedaloties konkursā „Eiropas gada pašvaldība 2014”.
Kā atzina Cēsu novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne, tieši Veselības nozare ir tā, ko vēlējāmies izcelt konkursā „Eiropas gada pašvaldība 2014”.
  „Cēsu novads var lepoties ar pašvaldības veselības speciālista darbu, veselības istabu, garīgās veselības dienas centru un ļoti moderni aprīkotām operāciju zālēm Cēsu klīnikā. Tāpat Cēsu novada Sociālā dienests piedāvā dažādus pakalpojumus veselības jomā,” stāsta L. Madelāne.
Cēsu novada pašvaldība šajā nominācijā ir uzvarētājs kategorijā „Novadu pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs 7000”
Šogad konkursā titulu „Eiropas gada pašvaldība 2014” no lielajām pilsētām ieguva Jelgavas pilsēta. Novadu konkurencē ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000 ir uzvarēja Rundāles novads, savukārt Tukuma novads ir uzvarētājs starp novadiem ar iedzīvotāju skaitu virs 7000.

                                 Cēsu klīnika kļūst draudzīga pacientiem (04.09.2014.)
Laikraksta "Druva" 28.08.2014.raksts par aktualitātēm veselības aprūpē. Lasīt vairāk šeit.

                           Infografika „Aktīvāka diena darbavietā”(01.09.2014.)

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Veselības ministrijas realizētās kampaņas „Veselības vasara” ietvaros izveidots infografiks, kurā attēloti vienkārši padomi, kā darbavietā ieviest vairāk kustību. Lai gan mūsdienās pilnībā atteikties no sēdoša darba nav iespējams, it īpaši birojos strādājošajiem vai transporta līdzekļu vadītājiem, tomēr varam sekot līdzi, lai ikdienā ieviestu dažādas aktivitātes fiziskās slodzes palielināšanai.
 
SPKC veiktajā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā noskaidrots, ka vismaz pusstundu fiziskiem vingrinājumiem 2 līdz 3 reizes nedēļā velta tikai 28,8% aptaujāto, bet Pasaules Veselības organizācijas ieteikumu nodoties fiziskām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā ievēro vien 15% Latvijas iedzīvotāju.

SPKC direktore Inga Šmate uzsver: „Tehnoloģiskais progress neapšaubāmi ir atvieglojis mūsu dzīvi, taču vienlaikus atnesis veselībai kaitējošu blakusefektu – mazkustīgu dzīvesveidu. Tūkstošiem cilvēku darba dienu vada sēdus, pieceļoties no krēsla tikai dažas reizes astoņu stundu laikā. Šāds darba režīms ilgtermiņā var radīt nopietnus veselības traucējumus. Sēdoša darba veicējiem, ja vien tas netiek kompensēts ar regulārām fiziskajām aktivitātēm, palēninās vielmaiņa, kas ilgtermiņā var novest pie liekā svara un sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt, regulāri neizkustoties, atslābst muskuļi, deformējas mugurkauls, kājām nepieplūst asinis vajadzīgajā daudzumā un rodas problēmas ar vēnām”.
Ņemot vērā mazkustīga dzīvesveida iespējamās sekas, kampaņas „Veselības vasara” mērķis ir mudināt Latvijas iedzīvotājus ikdienas gaitās iekļaut vairāk fizisko aktivitāšu un sniegt praktiskus padomus par veselības stāvokļa uzlabošanu ilgtermiņā ar fiziski aktīva dzīvesveida palīdzību. Piemēram, infografikā „Aktīvāka diena darbavietā” apkopoti padomi, kas neprasa papildu laiku un pūles, bet gan ieradumu mainīšanu – sākot ar lielāka attāluma noiešanu kājām, no rīta dodoties uz darbu, vai ierosinot kolēģiem sapulces rīkot svaigā gaisā, pastaigājoties.
Attēls lejupielādei šeit.
Avots:www.spkc.gov.lv/     




                            Jaunā dzemdību zāle SIA „CĒSU KLĪNIKA”(25.08.2014.)
Pēc ilgi gaidītā remonta pabeigšanas  SIA „CĒSU KLĪNIKA” dzemdību –ginekoloģijas nodaļas darbinieki ar prieku ver durvis uz jauno dzemdību zāli, kura tagad priecē ikvienu tās apmeklētāju ar gaišām telpām, funkcionālu un estētisko iekārtojumu. Tieši šī ir tā vieta, kur mazulis ar pirmo elpu sveic māmiņu, paziņodams, ka ir ieradies šajā pasaulē. Jautājot nodaļas vecākajai vecmātei Veronikai Mednei, kāpēc pēdējā laikā tik daudz pāru vēlas bērniņa piedzimšanu sagaidīt  SIA „CĒSU KLĪNIKAS” dzemdību –ginekoloģijas nodaļā, saņemam atbildi  „tas viennozīmīgi ir personāla ieguldījums, individuālā attieksme, kas atdzīvina ikvienu palātu un iedrošina ikvienu jauno māmiņu svarīgajā brīdī. Mums ir individuāla attieksme, topošajiem tēviem ir iespēja būt līdzās un atbalstīt māmiņu, pārgriezt nabas saiti, diennakts dežūrā pieejama bērnu māsa, kas nodrošina gan atbalstu dzemdību zālē, gan palīdz apgūt veiksmīgu krūts barošanu. ”

 
        
 Vecmātes Veronikas teikto apstiprina mazā Ronalda mamma: „SIA „CĒSU KLĪNIKA” dzemdību –ginekoloģijas nodaļas mājīgā vide, ko nodrošina  omulīgi iekārtotās ģimenes palātas un personāla profesionalitāte ir galvenais vadmotīvs izvēloties vietu, kur laist pasaulē jau otro mazuli. Pozitīvi , ka ir iespēja abiem vecākiem palikt pie jaundzimušā, tas padara ģimenes pieauguma pirmās dienas vel īpašākas. Ir patīkami atgriezties SIA „CĒSU KLĪNIKA”, jo šeit ierodoties nakts vidū tevi sagaida laipns un smaidošs personāls, ierāda telpas un sniedz visu nepieciešamo informāciju. Atzinīgi vārdi sakāmi arī par pirmsdzemdību istabu, kura ir aprīkota ar visu nepieciešamo, lai māmiņu sagatavotu dzemdībām. Liels paldies vecmātei Dacei Dugnesei, kas man īpašajā naktī strādāja, lieliski iesaistīja dzemdību norisē jauno tēvu, un jau pēc 4 stundām mazais Ronalds priecēja vecākus. Ronalda tēvs tika uzņemts kā vecmātes komandas biedrs, kas ar savu klātbūtni dzemdībās bija neatsverams atbalsts.”

Elzas vecākiem bija iespēja salīdzināt Anglijā pieejamo dzemdību norisi ar SIA „CĒSU KLĪNIKA” dzemdību –ginekoloģijas nodaļas piedāvāto, kā rezultātā secinājums: „laba aprūpe, personāls visu paskaidro un palīdz māmiņai. Jūtos šeit kā mājās, jo ir klusums, miers un var izbaudīt ģimenes idilli un uzkrāt spēkus pirms atgriešanās mājās, kur jau gaida otrs bērniņš. Priecē, ka SIA „CĒSU KLĪNIKA” tēviem ir iespēja palikt pie mazuļa un māmiņas. Ar pirmo bērniņu, kas dzima Anglijā tas nebija iespējams. Anglijā medicīnas personāls ir ļoti noslogots, tādēļ aprūpe nav tik augstā līmenī.” Elzas tēvs apstiprina „sākotnēji bija bailes un neziņa, kā būs, ko varu palīdzēt, bet personāls nomierina un iedrošina sniegt atbalstu. Jautājot jaunajiem vecākiem, ko novēlētu klīnikai turpmāk, saņemam atbildi: „iekārtot vairāk ģimenes palātu, lai ikvienai ģimenei būtu iespēja pabūt kopā ar mazulīti dzīves pirmajās dienās.”” SIA „CĒSU KLĪNIKA” personāls priecājas par šo jauno ģimeni, jo otrā mazuļa dzimšana ir pamudinājusi jauniešus atgriezties Cēsīs pēc Anglijā aizvadītas 7 gadu prombūtnes, „šeit ir pieejama lieliska medicīniskā aprūpe un ģimene, kas ir līdzās un atbalsta. Arī vieta bērnudārzā lielākajam bērnam ir nodrošināta. Mazās Elziņas ģimene sagaidīšot Ziemassvētkus Latvijā kopā ar vecvecākiem.”

 

 Praktizē RSU studenti
 
 No kreisās: Alma Jaunmuktāne (5.kurss), Justīne Brūvere (5.kurss), Krista Nītiņa (5.kurss), Zane Šteinberga (5.kurss) un Agate Logina (3.kurss).
Sadarbībā ar RĪGAS STRADIŅU UNIVERSITĀTI (RSU) Medicīnas fakultāti no jūlija līdz augustam 3.kursa studenti iziet "Klīniskās aprūpes praksi", kas vairāk vērsta uz māsu darbu, pacientu aprūpi, savukārt 5.kursa studenti iziet "Klīnisko praksi", kas sevī ietver pacientu izjautāšanu un izmeklēšanu, saslimšanas diagnosticēšanu. Šobrīd Cēsu klīnikā praksi iziet 5 studentes. Prakses ietvaros tiek iepazīts tuvāk ikdienas darbs neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā, ķirurģijas-traumatoloģijas nodaļā un neiroloģijas -terapijas nodaļā, kas palīdz izvēlēties turpmāko specialitāti. Praktikanti atzinīgi novērtē Cēsu klīnikas speciālistus, kuri darbojas vairākās nozarēs, piemēram kā Dr.Vaivods un Dr.Geruļskis, kuri ir gan ķirurgi, gan flebologi un veic arī endoskopiskus izmeklējumus. Cēsu klīnikas kolektīvs ir ļoti atsaucīgs un ieinteresēts jauno speciālistu izglītošanā. Praktikantes tiek aktīvi iesaistītas visos ārstu darbos-strādājot komandā, tiek diskutēts par diagnozēm un izmeklējumu rezultātiem. Topošās ārstes uzsver, ka viena no galvenajām Cēsu klīnikas priekšrocībām pret Rīgas slimnīcām ir tā, ka studenti var produktīvāk piedalīties ārstu darbā un ārstēšanas procesā, kā arī ik rīta sapulcēs, kas dod iespēju būt lietas kursā par pacietu veselības stāvokli. Labprāt ielūkotos arī radiologu darba ikdienā. Jautātas par potenciālo specializāciju, meitenes vēl nav izlēmušas, jo ir daudz pieprasīto speciālistu -pediatrs, kardiologs un anesteziologs. Prakses ietvaros jaunās ārstes ir piedalījušās jau dažādu veidu operācijās (trūces, žultsakmeņu un apendektomijas) un atzinīgi novērtē augstā līmeņa operāciju bloka iekārtojumu un pieejamo aprīkojumu. Studentu acīs Cēsu klīnika tiek vērtēta kā studentiem draudzīga klīnika, kurā ir individuāla pieeja pret ikvienu topošo ārstu, jo tiek dota iespēja iesaistīties ārstēšanās darbā strādājot komandā ar klīnikas speciālistiem.


Ādas slimību ārsti pieņems Slimnīcas ielā 9 (18.06.2014.)
Ādas slimību ārstes  no 25. jūnija pieņems Cēsu klīnikā, Slimnīcas ielā 9:
Dr. T.Gediņa O. pl.14-18.00, T. pl.08.00-10.00, C. pl. 14.00-18.00- 101. kabinetā;
Dr. S. Zemvalde katru 1. un 3. pirmdienu pl. 10.00-18.00 - 18. kabinetā;
Pieraksts pat telefonu: 64125634

Kāpēc Rakveres ārsti bija Cēsīs? (28.05.2014.)

 

 
2014. gada 27. maijā Cēsu klīnikā pieredzes apmaiņas ietvaros viesojās Cēsu novada sadarbības pilsētas Rakveres slimnīcas vadošie speciālisti, lai iepazītos ar  klīnikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļas, Operāciju bloka ar sterilizācijas nodaļu, Pirmsoperāciju un dienas ķirurģijas nodaļas, Diagnostiskas nodaļas, kā arī ar administrācijas darbu.
Rakveres slimnīca ir nodota ekspluatācijā 1981. gadā un šobrīd kolēģus no Rakveres interesēja mūsu pieredze rekonstrukcijas un renovācijas darbā. Patiesi ieinteresēti rakverieši apbēra ar jautājumiem mūsu ārstus un māsas visās apskates vietās, daudz fotografēja viņus interesējošos objektus un to detaļas. Viesi noslēgumā izteica vēlmi savas slimnīcas atjaunošanas laikā atkārtoti konsultēties.
 Tikšanās laikā tika pārrunāti veselības aprūpes iestāžu politika Latvijā un Igaunijā, pieskaroties tādām tēmām, kā slimnīcu attīstības finansējums, izmaksas par 1 gultas dienu slimnīcā un pacienta iemaksu apmēri. Viesi atzinīgi novērtēja Cēsu klīnikas izremontētās un aprīkotās telpas un bija pateicīgi par silto uzņemšanu.

 

No 06.05.2014. Cēsu klīnikas 1. stāvā ir atvērta A Aptieka (14.05.2014.)

 

    Cēsu klīnikas ikdienas darbs ir cieši saistīts ar ambulatorajiem un stacionāra pacientiem, tāpēc aptieka piedāvā plašu medikamentu, slimnieku aprūpes un kopšanas, kā arī speciālo pārsienamo  līdzekļu klāstu. Aptiekā pieejamas preces mazuļiem un jaunajām māmiņām. Aptiekā strādā zinoši, laipni un atsaucīgi farmaceiti, kuri sniegs profesionālu padomu kā par ārsta izrakstītu medikamentu lietošanu, tā arī par patstāvīgu veselības aprūpi.
 
 Aptieka klientiem nodrošina augsti kvalificētu farmaceitisko aprūpi un piedāvā plašu recepšu un bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju, medicīnas ierīču, higiēnas preču un ārstniecisko augu tēju klāstu.  Piedāvā retāk lietojamu medikamentu pasūtījuma izpildi 24 stundu laikā, kā arī gatavo zāles pēc ārsta izrakstītas receptes. Ir iespējama arī nereģistrētu medikamentu pasūtīšana no Vācijas.
   Pret ārsta izrakstītu recepti iespējams iegādāties psihotropās zāles un valsts kompensējamās zāles. Līgums ar  vadošajām veselības apdrošināšanas kompānijām ERGO, BALTA, BALVA, BTA, Gjensidige un IF. Nāciet uz A Aptieku , kur jūs arvien sagaidīs zinošs, atsaucīgs un laipns farmaceits! Darba laiks  darba dienās no 08.00 līdz 17.00. Tālrunis 64122579.


                                     Sveicam Starptautiskajā medicīnas māsu dienā!(12.05.2014.)
Cilvēka laime ir viņa paša rokās.
Savāda līdzība. Dievs radījis cilvēku, un palicis pāri māla pikucis.
„Ko lai es vel radu?” viņš jautājis. „Radi man laimi,” cilvēks atbildējis. Dievs padomājis un ielicis šo māla pikuci cilvēkam rokās.
Viss atkarīgs no mums pašiem, un galvenais ir nenogurstoši sevi pilnveidot.
Aksels Munte

Paldies par Jūsu nesavtīgajām darba stundām pie pacienta.

SIA „CĒSU KLĪNIKA” valde un administrācija

                            


                        SIA CĒSU KLĪNIKA aicina būt aktīviem! (23.04.2014.)

Cēsu Pils parkā, 17. maijā notiks skrējiens - nūjošanas pārgājiens "Cēsu pavasaris 2014". Aicinām piedalīties jebkura vecuma un meistarības līmeņa pārstāvjus, jo katrs atradīs sev piemērotu distanci. Ikviens dalībnieks saņems sertifikātu un pārsteiguma balvu. Dalībnieku reģistrācija uz vietas no plkst. 9:00. Sacensību sākums 11:00 un 11:40, atkarīgs no distances. Lasīt vairāk šeit.

Zīmols Selga uzsāk akciju, lai iegādātu Latvijas slimnīcām jaunu mazuļu sirdspukstu kontrolējošu aparatūru (09.04.2014.)                                             

 


Laikā no aprīļa līdz 5. maijam visā Latvijā noritēs zīmola Selga akcija, lai iegādātu jaunu mazuļu sirdspukstus kontrolējošu aparatūru – piecus jaunus kardiotokogrāfus. Aparatūru saņems Jēkabpils, Valmieras, Cēsu, Tukuma slimnīcu Dzemdību nodaļas un Rīgas dzemdību nams. Zīmols Selga, paplašinot soc. atbildības jomu arī uz jaundzimušiem mazuļiem, kopā investē 70 000 EUR, izvēršot to visā Latvijā, īpašu uzmanību veltot arī reģionālajām slimnīcām. Ikviens, iegādājoties šajā laikā kādu no zīmola Selga produktiem, būs kļuvis par atbalstītāju un devis savu ieguldījumu mazuļu sirdspukstus kontrolējošās aparatūras iegādē.
   Rolands Gulbis, AS Laima  valdes priekšsēdētājs:
„Uzņēmums vēlas dalīties peļņā, lai kopā ar sabiedrību risinātu tik svarīgu jautājumu kā bērnu dzīvība un veselība. Mūs uzrunāja šī tēma, kad apzinot vajadzības, uzzinājām, cik liela nozīme vesela bērna piedzimšanā ir šai sirdspukstus kontrolējošai aparatūrai.” 
  Ilze Kreicberga, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja:
„Kardiotokogrāfs ļauj dzemdību laikā iegūt labāko rezultātu. Pie mums gadā piedzimst ap 7 tūkstošiem mazuļu un  aparatūru nepieciešams regulāri atjaunot. Akciju novērtēju kā sabiedrības līdzdalību mūsu bērnu nākotnē. Ir jāsaprot savu bērnu izjūtas jau pirms to dzimšanas un šī aparatūra ļauj to piedzīvot.”
   Akcijas atklāšanā piedalījās arī Cēsu klīnikas vecākā vecmāte Veronika Medne, Tukuma slimnīcas vecākā vecmāte Aija Kreislere, Valmieras slimnīcas vecākā vecmāte Natālija Šermikina un Jēkabpils slimnīcas vecākā vecmāte Agita Ciemiņa. Reģionālajās slimnīcās jaunas aparatūras trūkumu uzjūt būtiskāk, jo, piemēram, Tukuma slimnīcā šobrīd ir tikai viens kardiotokogrāfs.
 Tā ir svarīgākā izmeklēšanas metode, lai noteiktu vai bērniņa stāvoklis dzemdē ir apmierinošs un vai viņš necieš no skābekļa trūkuma. Tas parāda arī, vai bērniņš izturēs dzemdību procesu, vai arī nepieciešama ķeizargrieziena operācija. Bez šīs aparatūras nav iedomājama mūsdienīga dzemdību nodaļa. Mūsdienās neviena slimnīca bez šī aparāta nevarētu pastāvēt un strādāt. Problēma ir tā, ka slimnīcām ir viens vai divi kardiotokogrāfi, kas ir ļoti nepietiekami, turklāt daži ir tā novecojuši, ka tos praktiski vairs nedrīkst izmantot.

Pozitīvā pieredze, realizējot akcijas Par īstu bērnību, sniegusi atziņu: zīmols saliedē sabiedrību un rezultāts dod līdzcilvēkiem reālu atbalstu.  Tāpēc tika pieņemts lēmums netērēt naudu reklāmas kampaņām, bet paplašināt sociālās atbildības darbu. Savukārt rudenī tiks turpināts darbs, lai palīdzētu  bērniem atgūt pilnvērtīgu dzirdi.

 foto autore: Ieva Čīka


Mazs kodiens, lieli draudi (07.04.2014.)

 

 Odi, mušas, ērces un blaktis var būt draudi jūsu veselībai - gan mājās, gan ceļojot. Tāds ir vēstījums šī gada Pasaules veselības dienā, 7 aprīlī, kas akcentē darbības ko varam veikt, lai aizsargātu sevi no šo kukaiņu izraisītām nopietnām slimībām.
Ko darīt, ja ērce ir piesūkusies?  Kā izvairīties no ērces piesūkšanās? Lasīt vairāk šeit.
 

                                                  Darba laiki maijā (01.04.2014.) 



SIA CĒSU KLĪNIKA strādā 2., 6., 7., 8., 9.maijā
un no 12. maija pēc regulārā grafika.

                                   24. MARTS - PASAULES TUBERKULOZES DIENA (24.03.2014.)

 

  Kopš 1982.gada katru gadu 24.martā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu zināšanas par tuberkulozes profilakses pasākumiem, savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanas iespējām. Neskatoties uz to, ka pasaulē mirstība no tuberkulozes kopš 1990. gada samazinājās par 40%, joprojām problēma ir aktuāla. Lasīt vairāk šeit.

                                    Kāpēc izvēlēties dzemdēt Cēsīs? (19.03.2014.)

 

   Atbilsi sniedz SIA CĒSU KLĪNIKAS vecmāte Rudīte Pora, kura aizvadītā gada nogalē tika izvirzīta “Gada balvai medicīnā” nominācijai "Gada vecmāte 2013". Lasīt vairāk šeit.

        

Sadarbība ar Pacientu ombudu (13.03.2014.)

 

 Šā gada 11. martā notika Pacientu ombuda prezentācija par 2013. gada darbības pārskatu Cēsu klīnikā. Pārskata prezentācijā piedalījās visu nodaļu virsārsti un virsmāsas, kā arī valdes locekļi.  
 Pacientu ombuda darbība Cēsu klīnikā ir uzsākta 2013.gada jūnijā. Laika posmā līdz decembrim ir sniegtas 40 konsultācijas pacientiem un klīnikas drabiniekiem, ir izstrādātas Cēsu klīnikai pielāgotas pacientu atsauksmju veidlapas, kas tiek izplatītas klīnikas pacientiem, kurās var norādīt savas atsauksmes. Papildus ir izmantots mediācijas process problēmgadījuma risināšanā un veikta darbinieku aptauja.
 2014. gadā ir plānots veikt ikmēneša aktivitātes un konsultēšanu klīnikas pacientiem, pacientu piederīgajiem un darbiniekiem,  kā arī stacionāro pacientu aptauju un  informatīvas kampaņas pacientiem un Cēsu klīnikas apmeklētājiem.

 
 Pacientu ombuds novērtē līdzšinējo sadarbību ar Cēsu klīniku, kopīgi turpināsim strādāt pie veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanas. 

                                                   Medicīniskā mājas aprūpe (03.03.2014.)

         Nevari tikt pie mums ar kājām,
         Mēs aiziesim palīdzēt tev uz mājām.

 

   Sākoties jaunajam 2014. gadam, SIA „CĒSU KLĪNIKA” kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi neierobežotu medicīniskās mājas aprūpes pieejamību novada iedzīvotājiem.
     Bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus mājās pacientiem sniedz, ja viņiem ir nepieciešama regulāra, ambulatora, ārstnieciska palīdzība, bet veselības stāvokļa dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē.
    
 Veselības aprūpes pakalpojumi mājās tiek sniegti pacientiem ar šādām diagnozēm:                                     
      -    guļoši pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem;
-    pacienti ar psihiskiem traucējumiem;
-    pacienti ar izgulējumiem;
-    insulta pacienti;
-    pacienti, kuriem nepieciešama respiratora terapija;
-    pacienti ar kustību traucējumiem. 
  Veselības aprūpes pakalpojumus mājās pacienti var saņemt, ja pacientam ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi vai pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes (arī dienas stacionāra) pēc ķirurģiskas iejaukšanās.
Prieks, ka SIA „CĒSU KLĪNIKA” piedāvāto pakalpojumu atzinīgi novērtē:
Jāņa kungs no Vaives – „ Kad tev mīļam un tuvam cilvēkam uzkrīt smaga un neārstējama slimība, tu ķeries pie katra salmiņa. Paldies, mūsu glābējam, medicīniskai aprūpei mājās, māsiņa ārstēja gan sāpes, gan sirdi, bija atbalsts mūsu visgrūtākajā brīdī. Tad, kad mani ģimenes ārsts informēja par šo pakalpojumu, neticēju, ka arī cilvēkiem dziļos laukos tas pieejams un turklāt par baltu velti. Bet tā tas tagad ir.

Zentas kundze no Cēsīm – „Man jau 91 gads. Jau ilgu laiku cietu neciešamas sāpes deformāciju dēļ, biju kļuvusi nespēcīga, reiba galva. Meita teica, ka jaunas kājas un galvu man neviens nedošot, bet iedeva gan, tā bija māsiņa no Cēsu slimnīcas, kura mani ārstēja mājās desmit dienas. Pilināja zāles vēnā, špricēja, parunājās. Sen nebiju tā izrunājusies. Un nesāp vairs kājas un galva skaidra kā jaunībā. Drīz iešu sēt dillītes.

Lilijas kundze no Jāņmuižas – „Tā ir brīnišķīga iespēja, cilvēkam, kurš nevar pats tikt uz procedūrām, saņemt tās savās mājās. Savās mājās  ārstē pat sienas un tā es ātri vien tiku uz strīpas. Un svarīgi arī tas, ka par procedūrām nav jāmaksā. Nopērc tikai zāles un gaidi māsiņu, kura tev palīdzēs.

Valentinas  kundze no Liepas – „Māsiņa brauc pie manis uz mājām pārsiet manu trofisko čūlu 3 reizes nedēļā. Es viņu ļoti gaidu. Viņa man izmēra asinsspiedienu, nosaka cukuru, pamāca. Es līdz šim nemācēju pareizi piecelties no gultas, tagad māku, māsiņa man iemācīja un mugura arī vairs tā nesāp. Dzīvoju viena, tāpēc ļoti viņu gaidu.
     Ārstnieciskās manipulācijas un procedūras mājās tiek veiktas tikai ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu. Aicinām atcerēties, ka nosūtot pacientu uz veselības aprūpi mājās, ģimenes ārsta kvotu apjoms nemainās!
     Veselības aprūpes mājās ietvaros tiek sniegti sekojoši pakalpojumi:
-    medikamentu ievadīšana, perorālo medikamentu sadalīšana;
-    ādas bojājumu, izgulējumu aprūpe;
-    trofisku čūlu aprūpe;
-    primāri dzīstošu pēcoperācijas brūču aprūpe;
-    diegu vai skavu izņemšana no pēcoperācijas brūces;
-    mākslīgās atveres aprūpe (katetri, stomas);
-    enterāla barošana caur zondi;
-    asinsanalīžu paraugu ņemšana;
-    pacientu un viņu tuvinieku izglītošana.
Veselības aprūpes pakalpojumu mājās nodrošina speciāli apmācītas, sertificētas māsas ar vismaz 5 gadu praktiskā darba pieredzi ārstniecības iestādē.
     Pacients ir atbrīvots no maksājuma par pakalpojumu, ko apmaksā Nacionālais Veselības dienests, bet pacientam ir jāiegādājas medikamenti un medicīnas preces, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai mājās.
Sīkākai informācijai koordinatora tālrunis 26636234, e-pasts: medmajasaprupe@cesuklinika.lv
               
  

                            Kaut jaunos speciālistus piesaista, ārstu joprojām trūkst (19.02.2014.)

Zane Ieviņa

         Tie, kas biežāk ieskatās Cēsu klīnikas mājaslapā, zina, ka jau vairākus mēnešus klīnikā tiek meklēti jauni speciālisti. Un kaut jau piesaistīti trīs jauni ārsti, joprojām jūtams mediķu trūkums.      

 

 Nu jau vairāk nekā mēnesi Cēsu klīnikas kolektīvs savā vidū uzņēmis Rīgas Stradiņa Universitātes ceturtā mācību gada rezidenti traumatoloģijā – ortopēdijā Inesi Breidi, jau piektdien, 7.februārī, Cēsu  klīnikā darbu uzsāks ausu, kakla un deguna ārste – rezidente Inga Irmeja, savukārt nu jau vairāk nekā divus gadus Cēsu klīnikā strādā ķirurģijas rezidente Lelde Lauka.  

          Cēsu klīnikas medicīnas direktore Anda Skrastiņa, kas koordinē jauno ārstu pieteikšanos darbā, atzīst – kaut trīs rezidenti jau ir piesaistīti, slimnīcā joprojām jūtams ārstu trūkums. “Lai nodrošinātu dežūras, pacientu pieņemšanu un lai ārsts nebūtu pārslogots, slimnīcā vajadzētu vēl vienu traumatologu, acu ārstu, kā arī augsti kvalificētus ārstu palīgus un māsu palīgus. Mēs par šīm vakancēm esam izvietojuši sludinājumus, taču atsaucība ir niecīga. Iemesls varētu būt tas, ka jaunie ārsti, kas tikko beidz studijas, labprātāk izvēlas darbu Anglijā, Norvēģijā, Zviedrijā. Ārstu, kas apzinās speciālistu trūkumu lauku reģionā un ir gatavi šeit strādāt, ir gaužām maz,” tā A.Skrastiņa. Medicīnas direktore arī uzsver, ka iespēja piesaistīt jaunos speciālistus  reģionos nav sakārtota valstiski, šim nolūkam būtu nepieciešams izstrādāt īpašu programmu, bet tādas nav.
        A.Skrastiņa uzskata, ka galvenais, kas jāpiedāvā jaunajiem ārstiem, ir sakārtota un moderna darbavieta. “Jaunajiem speciālistiem ir jādod iespēja strādāt ar modernākajām tehnoloģijām, lai viņš varētu praksē izmantot to, ko mācījies - atbilstoši mūsu gadsimtam. Savukārt ieinteresētajam reģionam būtu jānodrošina dzīvesvieta un izglītības iestādes mediķa bērniem,” uzsver A.Skrastiņa.
       “Druva”  jautāja rezidentei Inesei Breidei, kā viņa vērtē iespēju strādāt Cēsu klīnikā un vai apsver iespēju šeit palikt. “Šobrīd gan Cēsu klīnikā neesmu patstāvīgā darbā, šeit braucu tikai uz pāris dežūrām. Ņemot vērā to, ka ārsta atalgojums ir samērā neliels, ir nepieciešams strādāt vairākās darbavietās, tāpēc strādāju gan Rīgā, gan Cēsīs. Kā pozitīvās lietas Cēsu klīnikā noteikti novērtēju izremontētās telpas, moderno operāciju zāli, kā arī atsaucīgo personālu un draudzīgo kolektīvu, kas kopumā veido patīkamu darba vidi, taču par nākotni vēl grūti izteikt prognozes,” stāsta I.Breide. Viņa uzsver, ka nevar pārliecinoši pateikt, vai varētu strādāt tikai Cēsu klīnikā, jo atzīst, ka situācija Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā ir ļoti mainīga un ir grūti spriesta par nākotni. Taču viņa jau tagad atzīst, ka ikdienas braukāšana no vienas darbavietas uz otru prasa gan emocionālu, gan materiālu ieguldījumu. 
        Vērtējot citu jauno ārstu darbavietu izvēli, I.Breide atzīst, ka viņas studiju biedru vidū gan ir vairāki, kas izvēlējušies strādāt reģionos, taču arī atzīst, ka reģionu slimnīcām ir diezgan grūti konkurēt ar Rīgas ārstniecības iestādēm, jo profesionālās pilnveides iespējas galvaspilsētā tomēr ir plašākas, kas jaunajiem speciālistiem ir ļoti svarīgs jautājums.
        Cēsu novada pašvaldība ir tā, kam būtu jāatbalsta jaunie speciālisti, un tas intensīvi tiek arī darīts. Kā pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, pašvaldība lielā mērā atbalsta Cēsu klīnikas mērķi – piesaistīt jaunus medicīnas darbiniekus, pašvaldībā ir izstrādāta programma, kā to darīt. “Viena lieta, ko mēs jau izdarījām pagājušajā gadā, ir tas, ka pašvaldība Cēsu klīnikas pamatkapitālā ieguldīja lielu pašvaldībai piederošu četristabu dzīvokli, ko Cēsu klīnika var izmantot pēc saviem ieskatiem, lai piesaistītu jaunos speciālistus. Pašreiz Cēsu klīnika dzīvoklī vēl veic nelielu kosmētisko remontu, bet tiklīdz tas tik padarīts, tā noteikti mājoklis tiks izmantots. Jau drīzumā turpināsim sarunas par šo jautājumu, lemsim par mājokļu programmu dažādu nozaru jaunajiem speciālistiem, kas vēlētos strādāt Cēsīs. Mēģināsim arī rast risinājumu, kā palīdzēt jaunajām ģimenēm, kas pārceļas uz dzīvi mūsu pilsētā, atrast izglītības iestādes un interešu izglītības pulciņus ģimenes atvasēm, lai tā palīdzētu pēc iespējas ātrāk integrēties Cēsīs,” tā J.Roznebergs. Viņš arī atzīst, ka nereti pašvaldībā vēršas iestāžu vadītāji, kas mēģina rast risinājumu, kā palīdzēt jauniem speciālistiem, kuri pārcēlušies uz Cēsīm. Šādās situācijās pašvaldība palīdzību neatsaka. J.Rozenbergs izsaka cerību, ka Cēsis kā darbavietu un dzīvesvietu izvēlēsies arvien vairāk speciālistu.

 

  Kad saņemam uzaicinājumu par sievietes veselības profilaktisko pārbaudi. . .(14.02.2014.)
Saņemot uzaicinājumu no Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD)  veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi jeb skrīningu, rodas vairāki jautājumi. Rast uz tiem atbildes ir pavisam vienkārši, visieteicamākais ir vērties pie sava ginekologa, kurš ik gadu veic ginekoloģisko pārbaudi, bet ja tas nav iespējams, tad pie dzīvesvietai vai darbavietai tuvākā veselības aprūpes speciālista.
Šie uzaicinājumi rosina sievietes padomāt par savu veselību un neatlikt apmeklējumu pie ārsta. Vēzis mūsdienās ir uzveicams, bet labāki rezultāti ir ārstēšanai sākuma stadijās. Katras divas minūtes pasaulē kāda sieviete mirst no dzemdes kakla vēža. Pēc krūts un plaušu vēža tas pasaulē un Latvijā ir trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm un otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīga saslimšana, kuru samērā vienkārši ir atklāt agrīnās stadijās, kad ir ļoti lielas iespējas izveseļoties. Lai pasargātu sevi no saslimšanas un laicīgi diagnosticētu slimību ir ļoti būtiski savlaicīgi atklāt saslimšanu un nenovēloti uzsākt tās ārstēšanu.
  Lai mazinātu ļaundabīgo audzēju izraisīto mirstību un sekmētu ļaundabīgo saslimšanu savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanu, no 2009.gada janvāra Veselības ministrija ir uzsākusi valsts organizētu un apmaksātu krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas (diagnostikas) programmu. Uzsāktās programmas galvenais mērķis ir samazināt mirstību, kuras iemesls ir vēzis. Dzemdes kakla vēža profilakses programmu Latvijā veic reizi trijos gados.
1.    Sievietes pa pastu saņem uzaicinājuma vēstules un testēšanas karti deklarētajās dzīves vietās (sievietei vecumā no 25 - 70 gadiem dzemdes kakla vēzim)
2.    Sievietes piesaka vizīti pie speciālista.
3.     Pēc NVD vēstules saņemšanas sievietes apmeklē ārstu, līdzi ņemot uzaicinājuma vēstuli un testēšanas karti.
4.     Ārsts veic dzemdes kakla un/vai krūts vēža profilaktisko pārbaudi.
5.     Sazināšanās ar ārstu, lai uzzinātu izmeklēšanas rezultātu.
Ja uzaicinājuma vēstule uz krūts vēža skrīningu vai dzemdes kakla vēža skrīningu ir bojāta, pilnīgi vai daļēji nozaudēta, ir iespējams izgatavot tās kopiju:
1) Sazinoties ar NVD, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00) vai rakstot uz e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv
2) Sazinoties ar NVD teritoriālo nodaļu Smiltenē - tālr.64772301.
3) Sazinoties ar sava ģimenes ārsta praksi.
 Saņemot šādu uzaicinājumu Cēsu novada iedzīvotājiem rodas jautājums vai SIA „CĒSU KLĪNIKA” piedāvā šī izmeklējuma veikšanu ?
Atbildi sniedz SIA „CĒSU KLĪNIKA” galvenā ārste- Anda Skrastiņa: „SIA „CĒSU KLĪNIKA” ir ilgstoša un veiksmīga sadarbība ar NVD, ko apliecina ik gadu slēgtie sadarbības līgumi: Par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Tajā ir atrunāts, ka  SIA „CĒSU KLĪNIKA” ir tiesīga veikt valsts apmaksātas dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes.
   Tās nodrošina 3 sertificētas ārstes - ginekoloģes, dzemdību speciālistes- Sandra Kumpiņa, Dagnija Jāvalde un Elīna Lauva. Lai pieteiktu vizīti pie ārsta, pacients var piezvanīt pa telefonu  64125634 vai ierasties klātienē Cēsīs, Slimnīcas ielā 9, reģistratūrā.”
        


                                    ĒNOT CĒSU KLĪNIKĀ-TAS IR FORŠI! (13.02.2014.)

Ēnu dienā, 2014. gada 12. februārī, skolēniem bija iespēja izzināt CĒSU KLĪNIKAS darbinieku ikdienu un profesijas nianses.  Tikšanās laikā CĒSU KLĪNIKAS valdes priekšsēdētāja I.Liepa, galvenā ārste A. Skrastiņa iepazīstināja ar mediķu profesijas būtību, seno Hipokrāta zvērestu un CĒSU KLĪNIKAS 252 gadu vēsturi. Jauniešus darba aizsardzībā un ugunsdrošībā instruēja saimnieciskā nodrošinājuma daļas vadītājs V. Briedis.
 
 Tālāk sekoja tikšanās ar ēnojamajiem, došanās uz ēnu darba vietām nodaļās. Kā atzīst CĒSU KLĪNIKAS projekta vadītāja A. Gaidelione: „ir ļoti patīkami redzēt aizrautību jauniešos, kas godam izmanto piedāvāto iespēju iepazīt medicīnas nozari klātienē, nekautrējas uzdot visus sev interesējošos jautājumus, jo tikai tā ir iespējams saņemt izsmeļošas atbildes un lauzt pastāvošos stereotipus par mediķu profesiju.
Citāts no 2014. gada ēnu atsauksmēm par Ēnu dienu Cēsu klīnikā:
Ēnu diena Cēsu klīnikas dzemdību - ginekoloģijas nodaļā bija ļoti interesanta. Liels prieks par iespēju redzēt dzemdības. Patika, ka varējām apskatīt arī citas slimnīcas telpas - dienas stacionāru un ginekoloģijas kabinetu -, kā arī tas, ka varējām uzzināt arī nedaudz par šo nodaļu darbinieku ikdienu. Viss slimnīcas personāls bija ļoti laipns. Paldies par lielisko iespēju "ēnot" Cēsu klīnikā. Liels jums paldies par brīnišķīgo pieredzi. Cēsu klīnikā, ir pašas labākās ārstes. Es tiešām esmu sajūsmā par šīm ēnu dienām. Jūs tiešām parādījāt, ka ārsti Cēsu klīnikā ir paši labākie.

Vakardienas ēnu diena bija ļoti interesanta. Bija vēl labāk nekā gaidīju. Ļoti patika ka varējām vērot ķirurgu operācijas laikā, uzvilkt kostīmus un justies kā īsti ārsti. Noteikti jāturpina organizēt ēnu dienu, jo tā ir ļoti laba iespēja redzēt sev vēlamo profesiju ikdienas darbā. Ēnu dienā ieguvu pārliecību, ka vēlos apgūt profesiju saistībā ar medicīnu. Patika arī, ka ķirurģijas nodaļā ir labi iekārtotas operāciju telpas, gaiteņi.
 
                    

                                  Medicīniskās rehabilitācijas pieejamība (03.03.2014.)

Ja pacients cieš no ilgstošām sāpēm mugurā vai locītavās, veic smagu fizisku darbu  vai ilgstoši veic darbu vienveidīgā pozā (sēdus, stāvus) cieš no mazkustīga dzīvesveida-iesakām  vērsties pie ģimenes ārsta, kurš uzsāks Jūsu ārstēšanau un ieteiks vai nosūtīs uz konsultāciju pie rehabilitologa.
Sīkāk par rehabilitācijas pieejamību informē SIA „CĒSU KLĪNIKA” fizikālās  un rehabilitācijas medicīnas ārste Eva Rudzīte. Lasīt vairāk šeit.
                                                                

                                              Medicīniskā mājas aprūpe. (10.01.2014.)
Nevari tikt pie mums ar kājām, mēs aiziesim palīdzēt tev uz mājām.  Lasīt vairā šeit.


  

2014.gadā pirmās jaundzimušās cēsnieces (03.01.2014.)
  

   
CĒSU KLĪNIKAS kolektīvs  priecājas un apsveic Jaunā gada pirmajās trīs dienās dzimušo 5 bērnu vecākus un  radus! Gada sākumā pirmās dzimušas meitenītes – 1. janvārī pasaulē ieradās  divas meitiņas, pl. 3.25 Cēsu 2014. gada pilsētas bērns Elza, bet otrai meitiņai, kura piedzima pl.20.10 vecāki vel vārdu nav devuši. Savukārt 3.janvārī Cēsu klīnikā piedzima dvīņu meitenes Santa un Sandra.
  
Pagājušajā gadā CĒSU KLĪNIKĀ  reģistrētas 430 dzemdības. Valsts kļuvusi bagātāka par 433 bērniem, tajā skaitā ar 3 dvīņu pāriem.
Kā vienu no 2014. gada prioritātēm CĒSU KLĪNIKAS valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa min aktīvu darbu pie kvalitātes vadības sistēmas izstrādes un ieviešanas. Šajā gadā plānojam paplašināt rehabilitācijas pakalpojumu klāstu. Pēc pacientu pieprasījuma palielinam medicīniskās mājas aprūpes pieejamību, piesaistot papildus māsu. Kā uzsver I.Liepa ir svarīga iedzīvotāju informētība par šī pakalpojuma pieejamību, jo tas ir viens no tiem, kas atspoguļo valsts rūpes par saviem iedzīvotājiem-piedāvājot pacientiem bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ja viņam ir nepieciešama regulāra (pastāvīga) ambulatora ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē ambulatorās aprūpes saņemšanai.

Patiess prieks par Garīgās veselības centra Psihiatrijas dienas stacionāra pilnveidoto darbības formu, kas ir sevi pierādījusi ar pacientu plūsmas palielināšanos. Liels paldies jāsaka narkologam, psihiatram Dr. I. Paeglei, kura ir iesaistījusies aktīvā darbā par pacientu veselības stāvokļa uzlabošanu. Šobrīd norit sarunas ar speciālistiem, lai līdz Jāņiem  Cēsīs, Palasta ielā 15 esošie ambulatorie speciālisti  un reģistratūras darbinieki pārceltos uz darbu Slimnīcas ielā 9. Veselības aprūpes centrā, tautā sauktajā ”Poliklīnikā” savu mājvietu saglabās Garīgās veselības centrs un plaušu slimību speciālisti.

2014. gadā CĒSU KLĪNIKA plāno investēt jaunas medicīniskās aparatūras iegādē pirmsoperāciju un dienas ķirurģijas nodaļai, atbilstoši augstajam pacientu pieprasījumam. Tuvākie remonta darbi plānoti bērnu un dzemdību-ginekoloģijas nodaļās.
SIA „CĒSU KLĪNIKA” kolektīvs novēl veselīgu un veiksmīgu 2014. gadu.


Biedrības „Dr. Klauns” pārstāves viesojas Cēsu klīnikā! (27.01.2014.)

  2014. gada  22.janvāra pēcpusdienā Cēsu klīnikā viesojās divas biedrības  „Dr. Klauns” pārstāves, lai pārrunātu sadarbības iespējas.
 Tikšanās reizē sabiedriskā labuma organizācijas pārstāves iepazinās tuvāk ar Cēsu klīnikas Bērnu slimību nodaļu ar dienas stacionāru, sarunās ar nodaļas virsmāsu Anitu Rožkalnu izklāstīja  biedrības  „Dr. Klauns” uzdevumus, informēja par medicīnisko klaunādi, jeb klaunu terapiju un vienojās par turpmāko sadarbību. Kā iespējamās Dr.Klaunu darba vietas Cēsu klīnikā ir Bērnu, Diagnostikas un NMP un uzņemšanas nodaļas. Kā uzsvēra Dr. Klauna projekta koordinatores Renāta Kalivoda un Marianna Milovska, ”klauns ir lielisks palīgs medicīnas māsu un ārstu darbā ar mazajiem pacientiem un viņu piederīgajiem, jo viņu uztver kā tēlu, kas ar savu īpašo pieeju, caur spēli novērš uzmanību un bailes no veicamām procedūrām, samazina stresu, kas rodas no ilgstošas atrašanās slimnīcā. Klauni ir speciāli apmācīti arī aktiermeistarībā, klaunādē un bērnu aprūpē, jo bērna uztvere, atrodoties klīnikā, ir atšķirīga no tās viņu ierastā vidē mājās vai bērnudārzā”.
 
 Tā kā Cēsu klīnika plāno no 20.jūnija slēgt Bērnu nodaļu, lai to izremontētu, tad  tikai septembrī mazie pacienti varēs sastapt Dr. Klaunu, kas palīdzēs uzlabot bērna fizisko un emocionālo stāvokli un sniegs palīdzību stresa pārvarēšanā sāpīgo procedūru laikā.
Tā kā ir pagarināta pieteikšanās jauno Dr. Klaunu apmācībām līdz 29.janvārim, aicinām interesentus pieteikties dalībnieku atlasē uz Dakteru-Klaunu vakancēm! Sīkāka informācija http://www.drklauns.lv/. Tās ilgst 5 mēnešus, no kuriem  pusotru mēnesi jaunie Dr. Klauni iet praksē kopā ar mentoriem.
 
  

Norit skolnieku pieteikšanās karjeras izglītības akcijai Ēnu diena! (20.01.2014.)

 

  SIA ‘’CĒSU KLĪNIKA” jau otro gadu pēc kārtas ir ņēmusi aktīvu līdzdalību ikgadējā karjeras izglītības akcija Ēnu diena, kura šogad notiks 12.februārī, lai stiprinātu Latvijas jauniešu uzņēmību un iedvesmotu darbam medicīnas nozarē. Skolēnu pieteikšanās Ēnu dienas vakancēm būs iespējama līdz 31.janvārim. Ēnu dienā var piedalīties ikviens 1. – 12.klašu skolēns. Īpaši iesakām šo iespēju izmantot vidusskolēniem, kuriem drīzumā jāizdara izvēle par nākotnes profesiju!
  Šogad ēnas var pieteikties uz neiroloģijas-terapijas, ķirurģijas-traumatoloģijas, uzņemšanas nodaļas, dzemdību-ginekoloģijas nodaļas un bērnu nodaļas virsārstu un virsmāsu ēnu vakancēm, kā arī fizioterapeita, vecmātes,  vecākā radiologa un diagnostikas nodaļas vadītāja un medicīnas direktores ēnas vakance ir pieejama.
 Ēnu diena ir pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Karjeras izglītības akcijas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum nākotnē, kā arī demonstrētu saikni starp izglītību un karjeru, rosinot skolēnus jēgpilni pievērsties mācībām. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, akcija sekmē jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.
Pieteikšanās http://enudiena.lv/vakancu-saraksts

SIA ‘’CĒSU KLĪNIKA” iedvesmots darbam medicīnas nozarē! (06.02.2014.)

 Šogad SIA ‘’CĒSU KLĪNIKA” ir saņēmusi rekordlielu skolēnu pieteikumu skaitu. Kopumā 53 skolēni ir izvēlējušies ēnot Cēsu klīnikā, no kuriem 17 kandidāti ir apstiprināti un aicināti uz tikšanos ar medicīnas nozares profesionāļiem, kuri uzņems Ēnu  2014. gada 12. februārī no pl. 9.00-14.00 un dalīsies savās profesionālajās zināšanās un prasmēs.  
Šogad ēnas ir ieintriģējušas tādas profesijas kā Bērnu nodaļas ārsts un Ķirurģijas-traumatoloģijas nodaļas virsārsts ķirurģijā ar desmit pieteikumiem uz katru profesiju un deviņi ēnot gribētāji iesniedza pieteikumu, lai ēnotu Fizioterapeiti. Nākamās pieprasītākās profesijas ir Dzemdību - ginekoloģijas nodaļā, kur saņēmām septiņi pieteikumus uz vecmātes ēnas vietu, savukārt uz bērnu māsas ēnas vietu pretendēja seši skolnieki.
Ēnu dienas ietvaros  SIA ‘’CĒSU KLĪNIKA” piedāvā skolēniem apmeklēt izvēlēto darba vietu un 5 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu, lai iepazītu dažādu profesiju prasības, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum nākotnē, kā arī demonstrētu saikni starp izglītību un karjeru, rosinot skolēnus jēgpilni pievērsties mācībām.
 Prieks, ka skolnieki atzinīgi novērtē iespēju iepazīt tuvāk mediķu profesiju. Citāts no 2013. gada ēnas atsauksmes par Ēnu dienu Cēsu klīnikā:
Šogad biju uz savu pirmo Ēnu dienu un jāteic, ka esmu sajūsmā. Esmu guvusi daudz spilgtus iespaidus un vēlreiz pārliecinājusies par savas nākotnes profesijas pareizo izvēli. Patīkami pārsteidza pretimnākošie un laipnie darbinie ki un māsiņa, ko ēnojām. Ar nepacietību gaidu nākošās Ēnu dienas, kad atkal ceru ēnot kādu no Jūsu kolēģiem Cēsu klīnikā. Arī pati slimnīcas ēka ļoti patika ar savām skaistajām telpām.
Paldies Jums!
” 

                                 

Depresija (18.12.2013.)
      Speciālisti no Pasaules Veselības organizācijas atzinuši depresiju par vienu no bīstamākajām saslimšanām uz Zemes. Pētījumos noskaidrots, ka depresija ir otrā izplatītākā slimība pasaulē, kā dēļ cilvēkiem ir ierobežotas darbaspējas - ierindojoties tūlīt pēc muguras slimībām. To atzina eksperti, kas salīdzināja datus, apkopojot vairāk nekā 200 slimību un traumu veidus.
Saslimšanu ar depresiju, pēc profesionāļu domām, ir nepieciešams vērtēt kā pasaules mēroga problēmu, kuru nepieciešams izvirzīt kā prioritāti. Tā vēsta BBC.
Pētnieki secinājuši, ka depresijas ietekme uz darba spējām visu iedzīvotāju vidū, atkarībā no reģiona un konkrētās valsts, stipri atšķiras. Piemēram, kopējais depresijas rādītājs visaugstākais ir Afganistānā, savukārt zemākais – Japānā.
Doktore A. Ferrāri (Alize Ferrari), kas pārstāv Kvīnslendas Universitāti, komentēja: „Vissliktākā situācija ir valstīs ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem. Labāka - valstīs, kurās ieņēmumi ir vairāk vai mazāk augsti. Līdz pat šai dienai depresijas pacienti saistīti ar stigmatizāciju pasaulē. Un tas, savukārt, neļauj viņus adekvāti ārstēt.”
Eksperti no Pasaules Veselības organizācijas sastādīja darbības plānu, vadlīnijas, kuru ietvaros ir paredzēts ārstēt psihiskās slimības visā pasaulē. Jāņem vērā, ka arī depresija ir psihiska saslimšana , kam raksturīga vainas sajūta, nomāktība, dzīvesprieka zudums, intereses trūkums, zems pašvērtējums,  apetītes trūkums, traucēts miegs, sliktas koncentrēšanās spējas.
Depresijas simptomi var būt periodiska vai hroniska rakstura. Atsevišķos gadījumos cilvēks nespēj tikt galā ar ikdienišķām dzīves problēmām. Depresijas smagākā formā dažreiz noved līdz pašnāvībai.
Avots: http://medicine.lv/raksti/depresija-pasaules-meroga-problema

Ikvienam jāsaprot, ka depresiju viegli ārstēt komunicējot ar profesionāļiem.
Jau no 2012.gada 22.oktobra Cēsīs, Palasta ielā 15, katru darba dienu no plkst. 8:00 līdz 16:00 aktīvi strādā Garīgās veselības centra Psihiatrijas dienas stacionārs, kurā bezmaksas palīdzību un atbalstu var saņemt pacienti, kuru garīgā veselība rūp gan pašiem, gan tuviniekiem.
 Psihiatrijas dienas stacionārā ārstējas pacienti:
•    ar psihiskās veselības traucējumiem;
•    ar slimības paasinājumu vai dekompensāciju;
•    ar ieilgušu depresīvu stāvokli;
Uz  Psihiatrijas dienas stacionāru nosūta ārsts psihiatrs, ja ir nepieciešama aktīva terapija ārsta uzraudzībā, kā arī psihosociāla rehabilitācija;
 ar ārsta psihiatra nosūtījumu;
Jāuzsver, ka Psihiatrijas dienas stacionārā ārstējas pacienti ar sociāli adekvāta uzvedība un pozitīva nostāja ārstēšanai (kuriem nav nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība un aprūpe visu diennakti) pacients tiek nosūtīts uz Psihiatrijas dienas stacionāru.
Nepieciešamības gadījumā pacientam izsniedz darba nespējas lapu.
Ja pacientam nepieciešama psihiatriska ārstēšana, un viņš atbilst Psihiatrijas dienas stacionāra pacienta kategorijai, lūdzam ģimenes ārstus pacientus sūtīt pie ārsta psihiatra.
Sīkāka informācija pa telefonu: 64123567 vai 64120338, e-pasts:  psihiatrija@cesuklinika.lv  

Sācies balsojums par “Gada balvu medicīnā” (03.01.2014.)
   Šogad jau ceturto reizi Latvijā norisināsies “Gada balva medicīnā”, kuras ietvaros tiks godināti mediķi par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu pacientu veselības labā, ko raksturo pasākumam izvēlētais moto “Dodot gaismu, sadegu”.
Daloties ar savu iekšējo gaismu un siltumu, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts laika posmā no 20. decembra līdz 19. janvārim nobalsot par savu labākā mediķa kandidātu nominācijās “Gada ārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada māsa”, “Gada vecmāte”, “Gada farmaceits” un “Gada rehabilitācijas speciālists”! Balstot var šeit!