Kā mūsdienās nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpi

Updated: Dec 11, 2019

Starptaustisku pieredzi guvusi jaunā galvenā ārste


Sabiedrības novecošanās, medicīniskā personāla trūkums, īpaši, attālākos valstu reģionos, nepietiekams finansējums – tās ir tikai dažas no būtiskām iezīmēm, kas raksturo situāciju medicīnas nozarē ne tikai Latvijā, bet, lai cik pārsteidzoši neizklausītos – arī citās attīstītajās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Francijā. 

Kādas reformas medicīnas nozarei nepieciešamas, kā ar esošajiem resursiem nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpi, kā šajā procesā var palīdzēt mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas un reģionālo slimnīcu savstarpējā sadarbība – iedziļināties šajos jautājumos šoruden bija iespēja Cēsu klīnikas galvenajai ārstei Ingai Skrapcei, kura EK Strukturālo reformu atbalsta dienesta projekta “Slimnīcu sadarbības modelis” ietvaros devās divās pieredzes apmaiņas vizītēs. Galvenā ārste apmeklēja slimnīcas Parīzē, Avrā un Gēteborgā, kur slimnīcu apvienību vadošie speciālisti dalījās pieredzē par nesen sāktajām reformām. Vairākas no tām būtu ļoti noderīgas un veiksmīgi darbotos arī Latvijā, uzskata I.Skrapce. Aicinājām galveno ārsti uz sarunu, lai noskaidrotu svarīgākās vizīšu laikā gūtās atziņas.


Vizītes bija kā Slimnīcu sadarbības projekta sastāvdaļa,  kāda ir tā ideja un mērķis?  

Slimnīcu sadarbības projekts ir valstiski nozīmīgs, tam ir plašs mērogs. Tā mērķis ir izstrādāt iespējamos sadarbības modeļus,kādi varētu darboties mūsu valstī starp dažādu līmeņu slimnīcām visā Latvijā. Lai sadarbības modeļi būtu piemēroti un realizējami dzīvē, to izstrādē ir iesaistīts liels skaits ieinteresēto pušu. Projekts sākās jau pagājušā gada decembrī ar darba grupu tikšanām Rīgā, kurās piedalījās vairāku slimnīcu, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas Pašvaldību Savienības un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. Dalījāmies pieredzē par to, kā jau pašlaik notiek sadarbība, kādi ir bijuši mēģinājumi, iestrādes un kurās jomās varētu sadarbību vēl attīstīt, kā arī konstatējām galvenos šķēršļus sadarbības uzlabošanai. Piemēram, slimnīcām ir bijusi sadarbības pieredze, veicot iepirkumus. Taču slimnīcas sadarbības modeļa izvērtēšanā tika skatītas sadarbības iespējas visdažādākās jomās: ne tikai iepirkumu vadībā, bet arī personāla, projektu vadībā, atbalsta procesu centralizācijā, infrastruktūras uzturēšanā, pakalpojumu plānošanā un sniegšanā u.tml.

Kāpēc starptautiskajai pieredzes apmaiņai tika izvēlēti pārstāvji tieši no Cēsu klīnikas un Vidzemes slimnīcas?

Vidzemes reģions un konkrēti šīs abas ārstniecības iestādes ir iekļautas pilotprogrammā par darbinieku apmaiņu. Tās inovācijas un sadarbības modeļi, kurus mēs notestēsim un kas izrādīsies veiksmīgi, nākotnē varēs tikt pārnesti uz citām slimnīcām. Ņemot vērā mediķu trūkumu un to, ka mūsu ārstniecības iestādes ir tuvu, mums šī sadarbība ir jāveicina. Piemēram, lai speciālisti nākotnē varētu strādāt abās šajās slimnīcās, nevis braukāt uz otru darba vietu Rīgā.

Kur Jūs viesojāties?

Francijā vispirms apmeklējām Veselības ministriju, kur mums stāstīja par reformu iemesliem un gaitu. Otrā dienā devāmies uz Le Havre slimnīcu, kas ir Normandijas reģiona slimnīcu apvienības (7 slimnīcas) vadošā slimnīca. Savukārt Zviedrijā bijām slimnīcu apvienības "The Hospitals in West" vadošo slimnīcu Küngals Sjukhus un universitātes slimnīcu Sahlgrenska Gēteborgā.

Kāpēc mums, Latvijā, būtu svarīgi raudzīties uz Zviedrijas un Francijas pieredzi?

Ir labi apmeklēt valstis un ārstniecības iestādes, kur nesen sāktas reformas. Ir jāsaprot iemesli, kāpēc reformas tiek veiktas. Gan Zviedrijā, gan Francijā šie iemesli ir ļoti līdzīgi – personāla trūkums un resursu racionāla izmantošana. Domāju, ka tas ir attiecināms arī uz Latviju. Ir jāsaprot, kas būtu darāms citādāk un ko mēs ar to iegūsim. Pārmaiņas nekad nav vieglas, bet tām ir jānes uzlabojumi gan pacientiem, gan medicīnā strādājošajiem profesionāļiem. Reformas nepieciešamas, lai piešķirtos līdzekļus iespējami efektīvi izmantotu, lai nauda netiktu tērēta lieki.

Viens no risinājumiem ir telemedicīna, ko tas nozīmē?

Vērtīgi, ka mums bija iespēja salīdzināt divas dažādas pieredzes, lai varētu paņemt kaut ko no viena un otra, lai saprastu, kā darīt mums. Francijā jau ir mazliet attīstījusies telemedicīna. Ar to saprotot, ka nevis tikai izmeklējumi tiek kaut kur sūtīti un attālināti aprakstīti, bet arī pacients var konsultēties ar speciālistu attālināti, izmantojot videokonferenci. Viņiem šo pieeju izmanto ģimenes ārsti. Māsa ar aparatūru aiziet pie pacienta uz mājām, un ārsts atrodas savā praksē, konsultējot pacientu. Pagaidām tas vēl nav ļoti populāri, bet, ņemot vērā, ka ārstu pieejamība Francijā ir nepietiekama, šis modelis noteikti attīstīsies. Francijā, piemēram, daļai sabiedrības nav sava ģimenes ārsta. Tāpēc veidojas lielāks noslogojums slimnīcu uzņemšanas nodaļām. 

Arī Cēsu klīnikai ar Vidzemes slimnīcu ir pilotprojekts saistībā ar telemedicīnu. Lūdzu, pastāstiet par to.

Telemedicīna ir viena no lietām, kuru mēs plānojam nākotnē attīstīt. Faktiski, ideja par to bija jau pirms vizītes Francijā. Sadarbības projekta ietvaros strādājam, lai izveidotu konsultēšanās iespēju ar citu slimnīcu, mūsu gadījumā – Vidzemes slimnīcu. Tikai konsultēšana notiks nevis ārstam ar pacientu, bet ārstiem savā starpā. Tas palīdzēs izvērtēt pacientiem labāko ārstēšanās veidu un vietu, nodrošinot to speciālistu pieejamību, kas attiecīgajā brīdī nav uz vietas. Lai pacients vislabākajā un ātrākajā veidā saņemtu vispareizāko palīdzību. Pašlaik tehniskās iestrādes videokonferenču nodrošināšanai ir izveidotas, jāsāk tās testēt, kā arī jāsakārto juridiskie un finansiālie jautājumi.

Apkopojot iepriekš stāstīto, kādas ir Jūsu svarīgākās atziņas pēc vizītēm ārzemju slimnīcās?

Visspilgtāk atmiņā palikusi atziņa no Zviedrijas kolēģiem, par to, ka problēma ir. Cilvēces novecošanās problēmu mēs nevaram atrisināt. Darbiniekus mēs arī neatradīsim nez no kurienes – viņu ir tik, cik ir. Tātad, mums ir jāiemācās strādāt citādāk, atslogojot mediķus no tiem darbiem, kurus var darīt kāds cits. Vai atvieglojot sistēmu, lai mēs ar tiem resursiem, kas ir, varam izdarīt to darbu, kas jāizdara. Piemēram, gan Francijā, gan Zviedrijā runāja par asistenta nepieciešamību ārstam, lai būtu vairāk laika nodarboties tieši ar medicīnu, nevis formalitāšu kārtošanu. Daudz varētu palīdzēt tehnoloģiju attīstība. Arvien vairāk pasaulē runā par mākslīgā intelekta izmantošanu arī medicīnā. 

Slimnīcas iela 9, Cēsis, LV-4101

Reģistratūra: +371 64125634

Rehabilitācijas nodaļas reģistratūra: +371 64125746

© 2020, Cēsu klīnika

Zvani tiek pieņemti

darbdienās  8.00 - 16.00

Seko mums

  • Twitter
  • Facebook
  • YouTube