Laikraksts “Druva” (07.12.2018.) – par plānveida operācijām
Raksta autors - Monika Sproģe
Cēsu klīnika savā mājaslapā paudusi informāciju, kurā teikts, ka sakarā ar gripas epidēmijas tuvošanos no šā. gada 17. decembra Cēsu klīnikā plānveida operācijas tiks veiktas tiem pacientiem, kuri būs vakcinēti pret gripu. Izņēmums ir pacienti ar ģimenes ārsta apstiprinātām vakcinācijas kontrindikācijām. Šādos gadījumos ārstējošā ārsta vadībā tiks meklēti individuāli risinājumi.
Cēsu klīnikas infekciju slimību kontroles ārste Areta Vītola akcentējusi, ka šāda prasība noteikta rūpējoties par pacientu drošību un pēcoperācijas komplikāciju riska samazināšanu. Tāpat ārste uzsver, ka visdrošāko profilakses pasākumu - vakcināciju, ieteicams veikt, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Ņemot vērā gripas epidēmijas ilgumu, kas ilgst līdz pat 14 nedēļām, parasti no janvāra līdz martam, un imunitātes izstrādei nepieciešamo periodu, vakcināciju ieteicams veikt vismaz divas nedēļas līdz plānotai operācijai.
"Mūsu mērķis ir veikt visu nepieciešamo, lai nepieļautu saslimšanu ar gripu operētajiem pacientiem, jo komplikāciju iespējamība paildzina ārstēšanās laiku slimnīcā un pagarina atveseļošanas periodu," uzsver A. Vītola.
Lielākajās Rīgas slimnīcās, dodoties uz plānveida operācijām, jau šobrīd jābūt vakcinētam pret gripu – uzrādot potēšanas pasi ar atzīmi par vakcinācijas veikšanu vai ģimenes ārsta izziņu. Kā skaidro klīnikas vadība, šāds lēmums pieņemts gan tāpēc, ka slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra, gan arī tāpēc, ka pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts. Un, pievienojoties vēl vīrusa infekcijai, operēto pacientu stāvoklis var krasi pasliktināties. “Vairākās Ārstniecības iestādēs šāda prakse notiek jau gadiem, mēs esam sapratuši, ka tādā veidā samazinām riskus,” uzsver Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.
Arī Slimības un profilakses centra pārstāve Edīte Tettere saprot Cēsu klīnikas rīcību un sarunā uzsver, ka plānveida operācijas veic par valsts līdzekļiem un mediķi nedarbojas savtīgos nolūkos, lai lobētu gripas vakcīnu, bet gan nosaka prasības tālab, ka - tieši pretēji - darbojas pacienta interesēs. “Pēc operācijas pacienta veselība ir pakļauta virknei ārējo risku, un tā kā atveseļošanās process turpinās slimnīcā, kuru apmeklē ļoti daudzi cilvēku, tostarp arī tuvinieki, kuri nāk pie pacienta, bet par savu veselību nerūpējās, var aplipināt istabiņā esošos pacientus ar gripu. Izoperētajam pacientam, kuram ārsti darījuši visu, lai viņš taptu vesels, un kuram valsts nākusi pretī apmaksājot operāciju, pēc ķirurģiskām manipulācijām krītas imunitāte, risks inficēties, pat nomirt no gripas ir ļoti augsts. Rezultātā izoperētais pacients var nomirt nevis no pamatslimības, ar kādu iestājies ārstniecības iestādē, bet gan no gripas, pret kuru pastāv droša un pieejama vakcīna,” skaidro E. Tettere.
Tomēr iedzīvotāji ir sašutuši, vai šāda slimnīcas rīcība ir uzskatāma par tiesisku un vai ārstniecības iestāde drīkst lemt par to, kurš saņems valsts apmaksātu operāciju, ja reiz gripas vakcinācija valstī nav obligāti noteikta?
Veselības ministrijas Preses sekretāre Anna Strapcāne uzsver, ka nekā pretlikumīga šajā rīcībā nav: “Prakse ārstniecības iestādēm gripas sezonas laikā noteikt ierobežojumus plānveida operāciju veikšanai, ja pacients nav vakcinēts pret gripu, ir atbalstāma. Tas ir pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes jautājums. Ja pacientam tiek veiktas nopietnas manipulācijas, tas nav pieļaujams. Gripas infekcija var nopietni apdraudēt ārstēšanās procesu un radīt komplikācijas, kas paildzina un sarežģī ārstniecības procesu un tostarp rada papildus izmaksas. Ārstniecības iestādēm ir noteiktas prasības ieviest pretepidēmijas pasākumus. Prasība vakcinēties pret gripu ir viens no infekciju slimību ierobežošanas pasākumiem, līdz ar to ārstniecības iestādēm ir tiesības izvirzīt šādus nosacījumus plānveida pakalpojumu saņemšanai. Līdzīga prakse jau ilgstoši tiek īstenota, piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.”