Vai slimot ir normāli: pediatru padomi bērnu imunitātes stiprināšanai
Cik bieži bērnam slimot ir normāli? Kā stiprināt bērnu imūno sistēmu? Kā rīkoties, ja bērns saaukstējies? Šie jautājumi ir aktuāli katrā ģimenē, īpaši rudens un ziemas periodā, kad palielinās saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām visu vecumu bērniem. Arī jaunā Covid-19 klātbūtne liek ģimenēs rūpīgāk sekot līdzi savai un bērnu veselībai. Padomus bērnu imūnās sistēmas stiprināšanai un ārstēšanai sezonālo infekciju slimību gadījumos video sižetā sniedz Cēsu klīnikas pediatres Irēna Rinka un Inga Strazda.
Visi bērni slimo, bet cik bieži slimot ar sezonālām infekcijas slimībām ir normāli?
Ja pirmsskolas vecuma bērns 8 līdz 10 reizes gada laikā slimo ar dažādām augšējo elpceļu vai zarnu vīrusa infekcijām – tas ir absolūti normāli. Parasti šīs slimības nav ilgas, vidēji četras līdz septiņas dienas, ar temperatūru, klepu, iesnām, apsarkušu kaklu. Rezultātā bērns ir iepazinis kādu konkrētu vīrusu un saglabā par to imunoloģisko atmiņu. Atkārtoti saslimstot ar šo vīrusu, bērnam “komunikācija ar to” ir stipri vienkāršāka.
Kādos gadījumos jāsāk raizēties par bērna imūno sistēmu?
Par imūnās sistēmas problēmām var liecināt situācijas, ja bērnam sāk atkārtoties smagas bakteriālas infekcijas vai, ja augšējo elpceļu vai zarnu vīrusa infekcijas norit smagā formā. Vecāki bieži uztraucas, ja augšējo elpceļu infekcijas norit ar augstu temperatūru, bet par to nebūtu jāraizējas. Temperatūras pacēlums ir organisma normāla reakcija uz kairinātāju.
Kā stiprināt bērnu imūno sistēmu?
Nereti vecāki pediatram lūdz izrakstīt medikamentus imūnās sistēmas stiprināšanai, taču tādu konkrētu zāļu, kuras iedodot, bērns neslimotu, nav. Mēs varam stiprināt bērnu imunitāti ilgstošā laika periodā ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem, pievēršot uzmanību savas ģimenes dzīvesveidam. Pirmkārt, dot bērnam laiku un ļaut kārtīgi atveseļoties pēc saslimšanas. Otrkārt, ikdienā bieži būt ārā, svaigā gaisā, kustēties. Treškārt, lietot veselīgu un sabalansētu uzturu. Tas nozīmē, vairāk ēst tieši svaigus augļus un dārzeņus, vislabāk sezonālos. Uzņemt šķiedrvielām bagātus, pilngraudu produktus, kā arī fermentētos pārtikas produktus – kefīru, bezpiedevu jogurtu. Tāpat būtiski, lai bērns atcerētos regulāri padzerties. Jo tikai ar šķidrām asinīm nepieciešamības gadījumā imūnās sistēmas šūnas ātri nokļūst mērķī. Tikpat svarīgs kā uzturs ir arī emocionālais līdzsvars un pareizs miega un atpūtas režīms. Ilgstošā spriedzē producējas stresa hormons kortizols, kas vājina imunitāti. Savukārt miega stundas bērniem lielākoties ir par maz. Katrai bērnu vecuma grupai ir aprēķināts ieteicamais nakts miega stundu skaits. Vidēji pirmsskolas vecuma bērniem tās būtu 10 – 11 stundas. 6 līdz 13 gados 10 stundas, bet 14 līdz 17 gados – 9 stundas. Tāpat der atcerēties par higiēnas prasībām – bieži vēdināt telpas, mazgāt rokas, atturēties no “agresīvu” tīrīšanas līdzekļu izmantošanas.
Vai un kā iespējams atšķirt Covid-19 no parastas saaukstēšanās?
Klīniski bērnam nevarēs pateikt, vai tas ir Covid-19 vai kāda cita saslimšana, to apstiprināt var, veicot iztriepes testu. Tas tamdēļ, ka Covid-19 simptomi var būt ļoti daudzveidīgi. Būtībā tie var ietvert visas bērnu infekcijas slimības.
Ja bērns saslimis ar augšējo elpceļu infekciju, ko varam darīt mājas apstākļos un kādos gadījumos jāvēršas pie speciālista?
Uzņemt daudz škidruma, vislabāk negāzētu ūdeni vai tēju, bieži vēdināt telpas, regulāri lietot D3 vitamīnu. Ja bērns saslimis ar augšējo elpceļu vīrusa infekciju, temperatūru var pazemināt noģērbjot bērnu, uzliekot aukstus apliekamos uz pieres vai vēdera uz kādām 10 minūtēm. Temperatūra, kuras pazemināšanai sāk lietot medikamentus, ir vismaz 38 vai 38,5 grādi. Līdz tam jāļauj, lai bērna imūnā sistēma pati cīnās. Gadījumā, ja bērns kļūst miegaināks, izteikti grib gulēt, ja viņam samazinās diurēze jeb čurāšana, ja bērns atsakās no ēdiena un dzēriena, parādās nesaprotami izsitumi pa ķermeni, klepus, ķermeņa temperatūra turas divas, trīs dienas virs 38,5 grādiem vai arī, ja temperatūra nemazinās pēc pret temperatūras medikamentu lietošanas, jāvēršas pēc konsultācijas pie bērnu ārsta. Bērniem temperatūras pazemināšanai parasti tiek ieteikts paracetamols un ibuprofēns. Gadījumā, ja bērnu vecākus māc šaubas par bērnu veselību, Cēsu klīnikā ir iespēja saņemt valsts apmaksātu pediatra ambulatoro konsultāciju darba dienās plkst. 8.00 – 16.00. Lai šo konsultāciju saņemtu, nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Konsultācijai iepriekš gan jāpiesakās.
Apgrūtinoši vecākiem, nepieciešami bērnam
Pediatre Irēna Rinka uzsver – bērnu saslimšana nenoliedzami rada grūtības un neērtības vecākiem, taču bērnam tā ir vajadzīga viņa imūnās sistēmas attīstībai un stiprināšanai.