Flebologs

Fleboloģijas kabinetā nodrošinām
kāju vēnu slimību kompleksu diagnostiku un ārstēšanu:
  • Krāsu kodētā Duplex USS (ultrasonoskopija) diagnostiku;

  • Vēnu operācijas – mikroķirurģiskā tehnikā pēc Varady tehnikas – praktiski bez rētām;

  • Vēnu operācijas ar krioķirurģijas tehniku – piesaldēšana;

  • Vēnu operācijas endolumināli ar lāzertehnoloģiju;

  • Vēnu iekaisumu ārstēšanu;

  • Trofisko čūlu ārstēšanu un pārsiešanu;

  • Ādas pārstādīšanu uz trofiskām čūlām;

  • Skleroterapiju (vēnā ievada speciālu preparātu, kas ķīmiski iedarbojas uz vēnu. Parasti pielieto pie maza diametra vēnām un ja ir tikai kosmētisks defekts);

  • Putu skleroterapiju (var izmantot lielāka diametra vēnu slēgšanai, ja operācija nav iespējama lokālā stāvokļa vai pacienta vispārējā stāvokļa dēļ. Šajā gadījumā recidīva iespēja divu gadu laikā 30%.);

  • Kompresijas terapiju (paredzēta kāju tūskas mazināšanai, kā arī vēnu varikozes un ar tūsku saistītu komplikāciju profilaksei).

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pieejami atsevišķi diagnostikas pakalpojumi valsts piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī ir iespēja saņemt valsts apmaksātu flebologa konsultāciju, bet pārējie fleboloģijas pakalpojumi netiek apmaksāti no valsts līdzekļiem.


Maksas plānveida fleboloģijas pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši spēkā esošajam maksas pakalpojumu cenrādim. 

Pacientu ievērībai

Kopš 2020. gada janvāra pieteikties flebologa konsultācijai var ar e-pierakstu, klātienē reģistratūrā, vai, zvanot uz reģistratūras tālruni 64125634.

Speciālisti

Fleboloģijas kabinetā strādā sertificēta māsa Vita Šteinberga.

Voldemārs Vaivods

Ķirurgs, endoskopists, flebologs

Ķirurģijas nodaļa, diagnostikas nodaļa, dienas stacionārs, ambulatorā nodaļa, NMP un uzņemšanas nodaļa

Erlends Geruļskis

Ķirurgs, endoskopists, flebologs, ultrasonogrāfijas speciālists

Ķirurģijas nodaļa, diagnostikas nodaļa, ambulatorā nodaļa, NMP un uzņemšanas nodaļa

Kas pacientam jāzina un jāveic, gatavojoties vēnu operācijai

1. pirms operācijas nepieciešami izmeklējumi (ne vecāki par 1 mēnesi):

  • pilna asins aina;

  • asins grupa un rēzus faktors;

  • koagulogramma;

  • urīna analīze;

  • ASAT, ALAT, bilirubīns, kreatinīns, glikoze;

  • B,C hepatīta marķieri;

  • EKG;

  • fluorogramma (derīga 1 gadu).

2. dienu pirms operācijas izdzert 2l ūdens;

3. uz operāciju ierasties ērtā apģērbā un apavos;

4. savlaicīgi sarunāt transportu un pavadoni, kas pēc operācijas pacientu nogādās mājās;

5. uz operāciju līdzi ņemt:

  • izmeklējumu rezultātus;

  • aizpildītu operācijas piekrišanas veidlapu;

  • ārsta izrakstītas kompresijas zeķes;

  • ja plānota palikšana pa nakti, ņem ērtu apģērbu gulēšanai, čības un higiēnas piederumus.

Pēcoprācijas periodā jāpielieto kompresijas terapija, citu ierobežojumu nav.

Piemēri operāciju rezultātiem:

Vairāk par vēnu veselību

Biežākie vēnu saslimšanas veidi

  • Līdz 90% cilvēku ir bieži izplatīta kapilāro vēnu varikoze, parasti tā ir kosmētiska problēma un neietekmē kāju asinsriti.

  • Ap 20-30% cilvēku konstatē zemādas vēnu varikozi. Tas nav tikai kosmētisks defekts, bet ietekmē kāju asinsriti.

  • Ap 20% cilvēku konstatē dziļo vēnu mazspēju, kas izteikti ietekmē kāju asinsriti, radot kāju tūsku. Neārstēta tā var būt par iemeslu trofiskām čūlām. Vēnu mazspēja parasti ir kā sekas neārstētai zemādas vēnu varikozei vai dziļo vēnu trombozei.

  • Trombu veidošanās vēnā, kad virspusējās vēnās veidojas sāpīgi sacietējumi pa vēnas gaitu. Dziļo vēnu trombozes gadījumā samērā ātri pieaug kāju tūska. Tā ir bīstama, jo trombi var atrauties un migrēt, izraisot plaušu artērijas trombemboliju, kas bieži beidzas ar nāvi.

 

Izplatītākie saslimšanas iemesli

Iedzimtība – mantojot saistaudu īpašības, kas nosaka vēnas sieniņas izturību. Ja kādam no vecākiem ir varikozas vēnas, lielāks šīs pataloģijas risks ir arī bērniem.

Mazkustīgs dzīvesveids – jo kāju vēnām nepatīk ilgstoša stāvēšana, sēdēšana un kurpes uz augstiem papēžiem, jo netiek pietiekami nodarbināts ikru muskulis, kas saraujoties masē vēnas un darbojas kā pumpis, palīdzot asins plūsmai no kājas.

Vecums - jauniem cilvēkiem vēnu varikoze sastopama reti, 20 gadu vecumā tā ir tikai 3% iedzīvotāju, savukārt, sasniedzot 60 gadu vecumu ~ 30%.

Grūtniecība – lai varētu augt dzemde, samazinās gludās muskulatūras tonuss, mazinās tonuss arī vēnu sieniņās, un tās kļūst vaļīgākas. Pieaugošais svars papildus slogo kājas un, tātad, arī vēnas, jo rada papildu spiedienu uz vēnām. Tā rezultātā venozās nepietiekamības izpausmes ir izteiktākas.

Ko darīt, lai nesaslimtu

  • Sekot līdzi ķermeņa svara izmaiņām;

  • Censties nestāvēt vai sēdēt ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma;

  • Izvīties sēdēt sakrustotām kājām;

  • Dienā izdzert vismaz 2 litrus ūdens;

  • Piekopt sportisku dzīvesveidu –peldēt, braukt ar riteni, skriet;

  • Ikdienā valkāt ērtus apavus ar pēc iespējas zemāku papēdi.

Simptomi, kas liecina, ka varētu būt nepieciešams vēnu izmeklējums

Saslimšanas sākumā ir izteikta smaguma sajūta, kājas ātrāk nogurst, un pat tad, ja zeķu gumija nemaz nav bijusi cieša, dienas beigās pietūkst potītes, iespējami krampji. Laikam ritot, novērojama vēnu paplašinās, uz kājām kļūst redzams vēnu tīklojums potītes rajonā un zili vēnu mezgli. Nākamajā saslimšanas posmā veidojas tumša ādas pigmentācija potītes rajonā un nieze apakšstilbos. Slimības neārstēšanas gadījumā var attīstīties lielas, grūti ārstējamas un ļoti sāpīgas čūlas apakšstilbos.

Vai var operēt gan dziļās, gan zemādas vēnas?

Operē tikai bojātos zemādas vēnu posmus, kuru funkciju tad uzņemas blakus esošās veselās vēnas. Kājās ir dubultā venozā sistēma: dziļās vēnas – muskuļos un zem tiem, un virspusējās vēnas – ādā, zemādā. Abas sistēmas no vienas vietas ir savstarpēji savienotas ar savienotājvēnām, kuru uzdevums ir zemādā savāktās asinis novadīt dziļajā vēnā un savlaicīgi aizvadīt sirds virzienā attīrīšanai. Ja zemādā ir paplašināti vēnu posmi ar bojātām ārslīdēm, veidojas t.s. “rezervuāri”, kuros asiņu apmaiņa ir ļoti lēna. Pakāpeniski dziļās vēnas kļūst tukšākas, zemādas vēnas pārpildās un sākas iepriekš minētās – grūti ārstējamās komplikācijas.

Lai pienācīgi rūpētos par kāju veselību, arī pēc izveseļošanās ieteicams:

  • valkāt piemērotas, kvalitatīvas speciālistu ieteiktas kompresijas zeķes;

  • regulāri no rītiem dušot pēdas un apakšstilbus ar aukstu (16-18°C) ūdeni;

  • naktī pacelt gultas kājgali, ja tūkst kāju apakšstilbi;

  • izvairīties no karstuma (virs 28°C) - saules, saunas, karstas vannas;

  • samazināt smagumu celšanas biežumu;

  • iet basām kājām, kad vien tas ir iespējams;

  • nesmēķēt un bez vajadzības nelietot hormonālās kontracepcijas līdzekļus, jo šī kombinācija paaugstina trombembolisko komplikāciju risku;

  • rītos un vakaros mērīt potītes un ikru apkārtmēru, kuru pierakstīt dienasgrāmatā;

  • izvairīties no sporta veidiem, kur ir augsts traumatizācijas risks, piemēram, futbols, vai bieži, pēkšņi sasprindzinājumi, piemēram, teniss vai skvošs;

  • apmeklēt ārstu, ja ilgāk par 2 dienām ir sāpes kāju muskuļos, ko pavada klepus, elpas trūkums, reibonis.

Slimnīcas iela 9, Cēsis, LV-4101

Reģistratūra: +371 64125634

Rehabilitācijas nodaļas reģistratūra: +371 64125746

© 2020, Cēsu klīnika

Zvani tiek pieņemti

darbdienās  8.00 - 16.00

Seko mums

  • Twitter
  • Facebook
  • YouTube