• Cēsu klīnika

7 padomi veselības pratības stiprināšanai

Pēdējos gados arvien aktuālāks kļūst temats par mediju pratību, bet ar veselības pratību mums, Latvijā, neiet labāk. Cilvēkiem šķiet pašsaprotami, ka izglītību un zināšanas neviens galvā neielies – pašiem vien jāmācās –, bet veselības jomā sagaidām, ka atnāks ārsts un padarīs mūs veselus.

Krītam vairākos grāvjos: nedarām neko un ejam pie ārsta vien tad, kad slimības dziļi ielaistas; nodarbojamies ar pašārstēšanos, paļaujoties uz plašo informāciju internetā un kaimiņu ieteikumiem; vai aizraujamies ar "helsismu". Iedzīvotāju zemā veselības pratība atspoguļojas neiepriecinošajos datos par sabiedrības veselību Latvijā – tikai 44% pieaugušo uzskata savu veselību par labu vai ļoti labu; saskaņā ar Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētājas Daigas Behmanes aplēsēm slimības lapās Latvija tērē 200 miljonus eiro gadā, un katru gadu šis skaitlis pieaug. Arī veselīgās dzīvildzes rādītāji ir pastāvīgi zemi.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa uzsver: “Medicīna sastāda tikai 10 – 15% no visa fona, kas ietekmē cilvēka veselību. Pārējais atkarīgs no samērīgas attieksmes, piekopjot veselīga dzīvesveida paradumus un neieslīdot atkarībās vai galējībās. Ir kritiski svarīgi Latvijas sabiedrībā veicināt izpratni par veselības pratības nozīmīgumu un apziņu par to, ka katra cilvēka veselība, pirmām kārtām, ir paša rokās”. “Ne laulātais draugs, kas zvērējis būt kopā, līdz nāve šķirs, ne valsts, ne priekšnieks, ne kaimiņiene aiz sētas un pat ne ārsts ir atbildīgi par cilvēka veselību, bet viņš pats. Izņemot bērnus, kuru turpmākās dzīves kvalitāte būtiski ir atkarīga no viņa vecāku veselības pratības,” sarunu festivāla “Lampa” diskusijā “Ko ārsts Tev nestāsta?” uzsvēra Ingūna Liepa.


Lai izvairītos no grāvjiem, saglabātu veselību un dzīvotu ilgi un laimīgi, pieredzējusī ārste un Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja sniedz praktiskus padomus veselības pratības stiprināšanā.

1. Dari jau šodien, lai rīt būtu vesels

Vissvarīgākais ieteikums, kas darbojas kopš cilvēka ieņemšanas brīža līdz pat mūža beigām. Ir jādomā par rītdienu, jo daudzas lietas varam ietekmēt. Piemēram, zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka D vitamīna ignorēšana atsauksies vecumdienās. Gūžas lūzumi vecākiem cilvēkiem liek palikt uz gultas. Vakcinēšanās pasargā bērnus no īpaši smagām slimībām un iespējamas invaliditātes nākotnē. Arī ikdienišķu higiēnas prasību ievērošana, roku mazgāšana pasargā no saslimšanām. Šis ir viens no Covid-19 laika ieguvumiem, kas sabiedrībai atgādināja lietas, kurām jau bija jābūt ieaudzinātām kopš mazotnes.

2. Pārbaudies profilaktiski

Nav jāveic padziļinātas DNS analīzes, kas šausmās liks sastingt, uzzinot, kādi tik riski nav iekodēti mūsu ķermenī. Taču vispārēju veselības pārbaudi reizi gadā būtu jāveic ikkatram pieaugušajam. Jāsaprot, ka ķermenis ir paša cilvēka lietošanā. Ja regulāri veltām laiku un līdzekļus mašīnas tehniskajai apkopei, kāpēc domājam, ka paša ķermenis pelnījis mazāku uzmanību? Tas ir pašcieņas jautājums – kā mans ķermenis kalpos manam garam? Kā tas ļaus man attīstīties kā personībai? Rezultāts ir veselīgi un kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi, kurus cilvēks pats sev pagarina, rūpēdamies par veselību profilaktiski. Tā ir atbildība arī pret tuviniekiem. Daudzi zina, ko nozīmē smagi slims cilvēks ģimenē. Kā tas maina ikdienu, izjauc ģimenes mikroklimatu, ietekmē labklājību. Domājot šādās kategorijās, veselībā ieguldītā nauda izskatās citādāk.

3. Lasi un izglītojies, bet filtrē informāciju

Mūsdienās ir pieejama visplašākā informācija par jebkuru tematu, tajā skaitā – medicīnu. Varam par to lasīt ne vien grāmatās, bet arī periodiskajos izdevumos, bukletos, internetā, skatīt televīzijā. Diemžēl ne visa pieejamā veselības informācija ir patiesa un zinātniski pamatota. Var atrast arī viltus ziņas. Kad meklēsi informāciju par saslimšanām, padomā, vai šai informācijai var uzticēties? Vai tā nav reklāma? Vai ir kādas atsauces uz zinātniskiem pētījumiem? Kas ir avots un autors? Nekautrējies pārjautāt ārstam, ja vizītes laikā kaut ko neesi sapratis. Tas ir akmens mūsu, ārstu, lauciņā. Esam pieraduši runāt zinātniskos terminos. Reizēm ārstu un pacientu domstarpības rodas no tā, ka ārstam šķiet: “Es taču visu tik labi izskaidroju!” Bet pacients neko nesaprata, tikai nepārjautāja.

4. Noskaidro trīs ārstu viedokli

Ja ir sarežģīta situācija, nav jākautrējas noskaidrot vairāku speciālistu viedokli. Pacientiem reizēm ir neērti apšaubīt to, ko kāds ārsts ir teicis. Bet atkal jāatgādina – tā ir Tava veselība! Jau Hipokrāts ieteica izmantot konsīlija iespējas. Arī mūsdienās nekas labāks par konsīliju vēl nav izdomāts. Ja nav pārliecības par to, kā rīkoties saslimšanas gadījumā, aptaujājot trīs ārstus, visticamāk, vismaz diviem viedoklis būs līdzīgs vai vienāds. Princips – tam paklausīt.

5. Lieto medikamentus atbilstoši ārsta norādījumiem

Nelieto medikamentus lieki, ievēro devas, ārsta norādījumus. Ja veselības stāvoklis sācis uzlaboties, nepārtrauc medikamentozās terapijas kursu pašrocīgi. Tas īpaši raksturīgi gados jauniem pacientiem. Tiklīdz sāpes nav neciešamas, zāļu lietošana tiek atmesta. Praksē bieži sastopams, ka pacienti ārsta noteiktos medikamentus lieto selektīvi. “Šīs, zilās, tabletītes dzeršu. Tās, rozā, man nepatīk, bet sarkanās ir par dārgu.” Gados vecāki pacienti pārplāno ārsta norādījumus, dažus medikamentus pārspīlējot, bet citus, būtiski svarīgus, nelietojot nemaz.

6. Atmet kaitīgos ieradumus un neriskē

Diemžēl ar savu dzīvesveidu mēs palielinām saslimšanu riskus. Par alkohola un cigarešu kaitīgo ietekmi ir runāts un rakstīts daudz, bet ārsti ar sekām cīnās ik dienu. Taču ne mazāk svarīgs par kaitīgo ieradumu atmešanu ir apdomīgums. Neriskēt lieki nozīmē neaizrauties ar ekstrēmiem sporta veidiem, kam raksturīgs ļoti liels traumatisms, nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, nebraukt pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas ūdenī, neļaut bērniem nekontrolēti lēkāt batutā.

7. Ēd, dzer, mīli, kusties!

Veselīgs uzturs, kustības, emocionālā veselība – katrs no šiem vārdiem ir vairāku veselības mācības stundu vērts. Dzīvo pilnasinīgi un mīli sevi, savu ķermeni, kas ir tavs templis, apzinoties, ka cita nav un nebūs. Pilnīgi noteikti investēt veselības profilaksē ir lētāk nekā ārstēt sekas. Dzīves pirmajā pusē parasti darām visu lai sabojātu veselību, bet otrajā – cenšamies to salabot. Katram cilvēkam šis lūzuma brīdis pienāk citādāk. Ir skumji, ja tas notiek dzīves pēdējā ceturtdaļā, bet arī tas dod iespēju paildzināt kvalitatīvos dzīves gadus. Daudzi domā, ka zīmolu drēbes un dārga mašīna ir vērtības. Bet tas, kas notiek ar manu ķermeni, kas man palīdz dzīvot, paliek novārtā līdz brīdim, kad saprotu – tā nedrīkst turpināt. Tā var būt viena pārdomu nakts, vizīte pie ārsta vai varbūt pat kāds literārs darbs, kas palīdz sakārtot vērtības. Jo agrāk sapratīsi, ka pats sev esi vērtība, jo labāk. Laimīgs ir tas bērns, kuram ir veselības pratības jomā gudri vecāki. Bet dzīvošana “ilgi un laimīgi” sākas šodien.

Slimnīcas iela 9, Cēsis, LV-4101

Reģistratūra: +371 64125634

Seko mums

© 2020, Cēsu klīnika

Rehabilitācijas nodaļas reģistratūra: +371 64125746

Zvani tiek pieņemti

darbdienās  8.00 - 16.00

  • Twitter
  • Facebook
  • YouTube